Franks Gordons: “Divu tautu valsts” būtu Latvijas gala sākums 3
Rīgas krievu avīze ar liekulīgi piesavināto nosaukumu “Segodņa” uzpūš jebkuru ziņu, kur pavīd vēlme atcelt latviešiem Latvijas valstsnācijas un pamattautas statusu: “Vējonim ieteica likvidēt nepilsonību un krievus padarīt par Latvijas tautu.” Diezgan plašu rakstu par šo tematu parakstījusi žurnāliste Ludmila Pribilskaja.
Valsts prezidentam “ieteica” – kas ieteica? Izrādās, ka “Kultūras ministrijas sasauktajā kārtējā nacionālo minoritāšu forumā šo pašu minoritāšu pārstāvjiem atļāva (!) skaļi izteikties par nepilsonības (!) likvidāciju un informācijas pieejamību krievu valodā prezidenta pilī Raimonda Vējoņa klātienē”.
Viss šis teikums ironisks, gandrīz vai ņirdzīgs. Un te nāk klajā galvenais: “Forums (!) ieteica likvidēt pašu jēdzienu “nacionālas minoritātes” un atvietot to ar “Latvijas tautām”.
Šis jēdziens “Latvijas tautas” tiek jau pašā virsrakstā mērķtiecīgi atšifrēts – “krievus padarīt par Latvijas tautu”.
Tātad Vējonim “ieteica”… Kas? Žurnāliste raksta – ieteica “forums”. Nav nosaukts neviens runātājs, neviens diskusijas dalībnieks. Atšifrēsim nu līdz galam: ja “krievi būs Latvijas tauta”, tad iznāk, ka Latvijai “ieteikts” kļūt par “divu tautu – latviešu un krievu valsti”.
Latvija Eiropā diemžēl ir vienīgā valsts, kur pamattautas un citvalodīgas kopienas samērs ir 60:40. Tas ir vēstures lāsts, okupācijas pusgadsimta mantojums. Tā, protams, nav krievvalodīgo vaina, bet šī proporcija rada gan psiholoģiskus, gan tiesiskus sarežģījumus.
Krievi nu nekādi nav Latvijas tauta. Tie taču ir tikai neliela daļa no nācijas, kas devusi nosaukumu Krievijai un veido 80% no tās 140 miljoniem iedzīvotāju. Tātad krievi Latvijā ir minoritāte.
Latviešu un krievu valsts, duāla republika? Pats korektākais apzīmējums te būtu – murgs.
Salīdzināsim: Beļģiju, piemēram, droši varētu nosaukt par divu tautu – valoņu un flāmu – valsti, jo šīs ļoti atšķirīgās kopienas mīt katra savā kompaktajā teritorijā un “šo telpu” apdzīvo vismaz kādus tūkstoš gadus. Šīs tautas par “beļģiem” padara etniski jauktā galvaspilsēta Brisele un monarhija, kas radusies 1830. gada politiskajās pārvērtībās, piešķirot jaunajai valstij nosaukumu, kas ņemts no Romas impērijas provinces “Belgica”.
Te ir starpība – pamatīga, fundamentāla.
