“Divu nedēļu dēļ nav jēgas “čakarēties” ar papīriem” – vasarā nodarbinātajiem jauniešiem ne vienmēr ir sakārtoti dokumenti 18
“Jauniete divas nedēļas vasarā strādā. Nejauši uzzinu, ka nav darba līguma, jo “mācās”. Vienošanās par algu mutiski. Nav zinājusi, ka tā nedrīkst. 12 gadu laikā skolā nevar iemācīt matemātiku, nevar arī izdzīvošanas pamatus. Ko tad vispār tajās skolās māca? Man trūkst cenzētu vārdu.”
Šādu sašutuma pilnu ierakstu publicējusi kāda lasītāja sociālo mediju platformā “X”, raidot diskusiju arī citu lietotāju vidū un aktualizējot tēmas par Latvijas skolās apgūstamo zinību reālu lietderību sadzīvē, skolēniem pieaugot.
Tomēr viedokļi par to, vai uz tik īsu laika periodi ir jāslēdz līgums un vai tas ir jāzina jaunietim, nemaz nav tik viennozīmīgi. Daļa uzskata, ka reizēm tas nav tik būtiski, vai darba attiecības ir noformētas oficiāli.
“Nu, divu nedēļu dēļ varbūt arī nav jēgas čakarēties ar papīriem. Gan jau jauniete arī saņēma mazliet vairāk uz nenomaksāto nodokļu rēķina. Ja ilgāka sadarbība, tad pareizāk, protams, būtu papīrus sarakstīt korekti.”
“Protams, ka likums nosaka,ka jābūt. Bet dzīve ar to arī ir forša, ka te notiek daudz random lietu, kas ne vienmēr atbilst kaut kādiem likumiem vai normām.”
Savukārt, kāda cita “X” ieraksta lasītāja norāda uz to cik neaizsargāta ir jauniete, strādājot neoficiāli, jo vienmēr pastāv risks nokļūt negadījumā darba laikā, nemaz nerunājot par jauna cilvēka iespējām pirmos soļus darba tirgū spert likumīgi un droši.
Jauniete divas nedēļas vasarā strādā. Nejauši uzzinu, ka nav darba līguma, jo “mācās”. Vienošanās par 💸 mutiksi. Nav zinājusi, ka tā nedrīkst.
12 gadu laikā skolā nevar iemācīt matemātiku, nevar arī izdzīvošanas pamatus. Ko tad vispār tajās skolās māca? Man trūkst cenzētu vārdu.— Olga Paožole (@OlgaPaozole) August 3, 2024
