Divriteņa seglos, uz Munameģi raugoties 0
10. jūnijā Apes apkaimē notiks “Vaidavas kausa” izcīņas sacensības kalnu divriteņiem (MTB). Maratona distance būs ap 55 km gara un divreiz šķērsos Igaunijas robežu.
“Trase vedīs pa ainaviski ļoti skaistu apvidu – meža takām, dabas parkiem, ceļiem un privātīpašumiem, kas citviet ir gandrīz neiespējami –, pie Kornetiem tuvojoties 250 metru atzīmei virs jūras līmeņa. Tas skaidrā laikā ļaus saskatīt pat Lielo Munameģi – Igaunijas augstāko pauguru. Laika limita, kurā dalībniekiem jāiekļaujas, mūsu sacīkstēs nav, tādēļ tie, kuri nepretendē uz godalgotām vietām, droši var ņemt līdzi fotoaparātus un piestāt kādā uzkalnā, lai iemūžinātu Alūksnes un Hānjas augstienes lieliskos skatus,” teic viens no “Trek MTB” sacensību rīkotājiem apenietis Mairis Levans, piebilstot: ja nu kāds braucējs pa ceļam nolēmis pamieloties ar meža zemenītēm, tad gan labāk par saviem nodomiem pabrīdināt trases darbiniekus, lai finišā negaida.
Nu jau gadus sešus bijušais motobraucējs kopā ar domubiedru Jāni Baltaisbrenci ņemas ar videi draudzīgākā sporta veida popularizēšanu, organizējot Latvijā otru lielāko kalnu divriteņu sacīkšu sēriju, kurā ik posmā startē vairāk nekā pustūkstotis riteņbraucēju. Motosportista karjeras laikā Mairis labi iepazinis Apes apkārtnes mežus, jo viena no fiziskās kondīcijas trenēšanas metodēm bijusi velobraukšana. Tad arī dzimusi ideja par MTB sacīkšu rīkošanu. “Izpētot trases, kurās notiek līdzīgi mači, biju nepatīkami pārsteigts, cik daudz atkritumu paliek pēc sportistiem, jo līdz šim bija pieņemts distancē izlietotos pārtikas iepakojumus un enerģijas dzērienu pudeles vienkārši izmest trases malā. Tagad mērķtiecīgi cenšamies šo ieradumu izskaust, un varu apgalvot, ka mūsu sacensības kļuvušas par zaļāko velomaratonu Latvijā,” lepojas M. Levans.
Apes tūrisma darba organizatore Astra Binde apstiprina, ka tā tiešām ir un daudzi velomaratona dalībnieki šeit atgriežoties rudenī, lai mierīgi baudītu ziemeļaustrumu Vidzemes ainavu skaistumu. “Vaidavas kausam” starts tiks dots Apes mototrasē. To atrast nebūs sarežģīti, jo pilsēta nav liela un visur būs saliktas norādes zīmes. Ja maratons šķiet par grūtu, savus spēkus var izmēģināt apmēram 35 km garajā pusmaratona distancē, bet visdemokrātiskākais noteikti būs bērnu brauciens. Visi, kas piedalīsies viena kilometra distancē, saņems balvas – grāmatas un saldumus. Uzvarētājiem elites klasē tiks naudas prēmijas, pārējās vecuma grupās – balvas no sporta preču veikaliem, piemēram, somas, dažādi aksesuāri. “Lai spēkošanos padarītu interesantāku, noskaidrosim arī kalnu karaļa titulu, bet labākais riteņbraucējs kopvērtējumā saņems līdera dzelteno kreklu,” sola Levans. Līdz šim jau notikuši “Trek MTB” seriāla posmi Ventspilī un Smiltenē, vēl gaidāmi mači Talsos (1.07.), Cēsīs (29.07.) un Siguldā (18.08.). Vairāk: www.mtb-maratoni.lv.
“Mēs lepojamies ne tikai ar velomaratonu un Levanu ģimenes organizētajām motosacīkstēm, kurām drīz tiks svinēta 40. jubileja. Apes novadā sporto lieli un mazi veselām ģimenēm, ir liela sporta veidu daudzveidība, labi sasniegumi gan tautas, gan profesionālajā sportā, ko nodrošina jaunā sporta halle, hokeja un citu spēļu laukumi, BMX un mototrase. Cauri Apei Veclaicenes pakalnu virzienā pa veco Kornetu lielceļu iet arī starptautiskā velomaršruta “Tour de Lat Est” trase,” atklāj A. Binde.
Ja visi spēki nebūs atstāti trasē, “Vaidavas kausa” dalībnieki un līdzjutēji pēc velobrauciena var apskatīt interesantākās vietas Apē un tās apkārtnē. Dzenīšu vītols ir lielākais baltais vītols ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Sīkzarotā, aptuveni 200 gadus augusī Parka ielas priede tiek uzskatīta par mazāko priedi Latvijā. Smilšakmens atsegumus Vaidavas krastā dēvē par Raganu klintīm, bet dolomīta radze veido ūdenskritumu pie Grūbes HES. Vairāk: www.apesnovads.lv.
Uz Api var atbraukt arī vasaras beigās (25. – 27.08.), kad pilsēta svinēs svētkus. Galvenā daiļdārzniece ir iedrošinājusi pilsētniekus pārvērst Api par ziedošu pilsētu ar skaistiem puķu dārziem, kuros netrūkst dekoratīvu elementu. Vairākas mājsaimniecības audzē stādus un dāvina tos pilsētas puķu dobju veidošanai un ziedu paklājam, kas top pilsētas svētkos.
Apes iedzīvotāji atzīst, ka viņu pašlepnumu gan mazliet iedragājuši kaimiņu igauņu sasniegumi, taču tas nav mazinājis abu tautu draudzību, bet mudina sadarboties kopīgos pārrobežu projektos. Gan latvieši, gan igauņi nemitīgi seko līdzi tam, kurā robežas pusē preces lētākas, labākas un pārtikas produkti padevušies garšīgāki. Diemžēl ikdienā tikpat kā vairs nav dzirdams sulīgais pierobežas dialekts. “Mēs sen vairs nerunājam vietējā dialektā, tikai izrunā vēl nedaudz saglabājies malēniskais vārdu lauziens,” atzīst A. Binde.
Vērts apskatīt
• Randatu klintis (~ 25 m) – valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Tas atrodas ap 1 km augšpus Virešu tilta Gaujas labajā krastā. Šī ir Latvijas augstākā dolomīta klints.
• Vizlas dabas taka ved gar nelielo, bet krāčaino Vizlas upīti un sākas, iebraucot Vidagā, pie 1834. gadā būvētā tiltiņa pār Vizlu – vecākā dolomīta arkveida tilta Latvijā. Upes krastos skaisti dolomīta atsegumi, kas līdzinās cilvēku veidotam mūrim.
Ejot pa taku, ap 200 m no Žākļu mājām pie Vizlas ietekas Gaujā Vizlas labajā krastā apskatāms Žākļu dižakmens (augstums 3,4 m, apkārtmērs 15 m), kas pāršķēlies divās daļās. • Kalamecu – Markuzu gravas (valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie objekti) ar ūdenskritumiem, alām un dolomītu slāņu atsegumiem atrodas Gaujienas Mežciemā.
• Senlietu muzejs “Fazāni” (Trapenes pag.). Kādreizējā barona Vulfa muižas parkā iekārtotais muzejs ir Zigurda Safranoviča privātīpašums. Krājumā ap 40 tūkstošiem priekšmetu (99% ziedoti). Vecākais un retākais eksponāts ir mācītāja un Bībeles tulkotāja latviešu valodā Ernsta Glika ledusskapis (aptuveni 300 g. v.).
• Sikšņu krāces (Virešu pag.) – pirmās garākās krāces Gaujas tecējumā, viens no skaistākajiem Gaujas posmiem, kas sākas pie Tirziņas ietekas Gaujā un beidzas pie Vidzemes šosejas tilta. Augšpus krācēm 20. gs. pirmajā pusē ierīkots Sikšņu slēgums – savdabīga tehniska būve koku pludināšanas vajadzībām.
• Trošu tilts gājējiem (aiz Vidagas pie Šķiņķiem). Uzcelts pār Gauju 70. gados, atjaunots 2010. gadā.
• Lapegļu aleja (5 km) Trapenē – garākā Latvijā.
Kas jāapskata 1. Apes pilsētas vēsturiskais centrs ar dolomīta ēkām un Pasta ielas bruģi. 2. Grūbes divpakāpju ūdenskritums uz Vaidavas upes (viens no lielākajiem Latvijā) un atjaunotā HES (Apes pag.). 3. Livonijas ordeņa pilsdrupas un baronu Vulfu muižas komplekss (Gaujienas pag.).
Kur nakšņot 1. Lauku māja “Kalnarušķi” (Apes pag.). 2. Viesu māja “Melderi” (Apes pag., Grūbe). 3. Viesu māja “Melderītis” (Virešu pag).
Kur paēst 1. Z/s “Kalnarušķi” kafejnīca–krodziņš (Ape). 2. Bistro “Melderītis” (Virešu pag.). |
