Asfaltu vai kalcija hlorīdu? 3
Imants Parādnieks izcēla divas lietas, kas nepieciešamas, lai cilvēki dzīvotu reģionos. “Jānodrošina saskarsme ar ārpasauli divos veidos – ar ceļiem un ar interneta starpniecību. Augustā ar velosipēdu izminu 600 kilometrus cauri Zemgalei. Pilnīgi kā veļas dēlis bija ceļš uz Ukriem un tālāk uz Bukaišiem. Arī no Ozolaines un Bārbeles un tālāk uz Valli putekļainie ceļi jāsakārto, lai bērni izaugtu veseli,” viņš pieteica.
Lauku ceļu putekļus var atputekļot ar kalcija hlorīdu, ieteica Jānis Kivilands, un tas būtu daudzkārt lētāk nekā klāt segumu. Apstrāde ar kalciju hlorīdu ir efektīva, bet īslaicīgi un tikai tur, kur neiet smagais transports, papildināja Matīss. Latvijā šādi virsmas ir pārklātas apmēram 250 km garumā, un ministrs šo tehnoloģiju sola vērst plašumā.
Arī tos trīs kilometrus no Raudas pansionāta līdz Tukuma–Engures šosejai prasās noasfaltēt, sauca ciemata iedzīvotāja. Kāpēc šajā pusē nepiekopj to lēto melno bituma segumu, kāds noklāts daudzviet Latgalē? “Sākām Latgalē, jo tur īstenojām speciālo Latgales attīstības programmu, taču šādu segumu var likt uz tūrismam svarīgiem ceļiem, bet tos nevar likt tur, kur kursē smagais transports. Uz Raudas pansionātu tas varētu būt risinājums, bet ne uz Cēres karjeriem,” atbildēja ministrs.
Vienus labo, otrus bendē
“VAS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) ļoti nelietderīgi tērē līdzekļus, kurus izmanto labu ceļu būvēšanai, pa kuriem neviens nebrauc. Cilvēki to uztver kā milzu netaisnību, ka tiek būvēti ceļi uz nekurieni, kad tie ir tik slikti pie mājām,” uzskata Imants Parādnieks.
VAS “Latvijas valsts ceļi” Tukuma nodaļas vadītājs Harijs Lācars viņam piekrita: “Lai uzbūvētu labu meža ceļu, notiek masveida kravu pārvadājumi pa valsts ceļiem, kuri tiek sabeigti. Kaut likumā ierakstīts, ka būvniecībai izmantotie ceļi jāatstāj iepriekšējā stāvoklī, būvnieki parasti tos neizlabo, ja tāmēs tas nav paredzēts.” Māris Zemītis norādīja, ka pa novecojušiem ceļiem šodien brauc daudz lielākā satiksmes intensitātē un ar lielākām kravām. Pievedot būvmateriālus jaunajam ceļam, bieži vien tiek sagrauts labs vecais ceļš.”
Anrijs Matīss piebilda, ka jau gadiem ilgi norādīts, ka “LVM” mežizstrādes peļņu investē savos ceļos, bet pārējie ceļi, kas ir apkārt, kļūst sliktāki ne vien materiālu pievešanas dēļ, bet arī pēc kokmateriālu izvešanas. Tas ir jārisina Ministru kabineta līmenī, jo LVM nevar investēt citā īpašumā valsts ceļos. Jāatrod risinājums, kā pārdalīt šo resursus.”
Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa pavēstīja, ka novada būvvalde iebildusi pret trim LVM projektiem, bet to neņēma vērā. “Ja tajos būtu veikuši nelielas korekcijas, tie nestu labumu iedzīvotājiem un visi teiktu paldies,” viņš sacīja.
Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Drukātava”, “VEST-LK”, “The White Book”, “Vienotība”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, AS “Latvijas gāze,” Valdis Zatlers, Arturs Balts, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Engures novada dome, PSIA “Šlokenbekas pils”, Latvijas Ceļu muzejs, SIA “Runcis&Co”, Tukuma muzejs.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Engures Novada Ziņas”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, www.enguresnovads.lv; www.ntz.lv, www.biblioteka.tukums.lv
