Vietējos ceļus labos vairāk 3
Diskusija sākas ar ministra Matīsa aksiomu: “Ceļus uzbūvēt bez naudas nav iespējams. Galvenajiem un reģionālajiem ceļiem var piesaistīt ES finansējumu. Bet vietējo ceļu atjaunošana un sakārtošana ir valsts uzdevums. Nākamgad, neraugoties uz budžeta apcirpšanu, šiem ceļiem finansējums būs lielāks. Šogad valsts mazo grantēto ceļu sakārtošanai atvēlējusi 3,6 miljonus, bet nākamgad atvēlēs vismaz 7 miljonus eiro. Tātad dubultosim!”
Iebilstu, ka valsts vietējo ceļu uzturēšanai kārtībā vien nepieciešami 138 miljoni, tā sarēķinājusi biedrība “Latvijas ceļu būvētājs”. Ko varēs paveikt par tiem septiņiem miljoniem?
“Tie ir tikai atjaunošanai,” atbildēja Anrijs Matīss. “Pašvaldību vietējiem ceļiem, kuru ir vēl vairāk, valdībā apstiprinājām programmu, kas paredz tiem novirzīt 126 miljonus no Eiropas lauku atbalsta naudas. It īpaši tiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību laukos un uz lauksaimniecības objektiem.
Ceļu tīklu savešanai kārtībā kopumā vajadzīgi četri līdz seši miljardi eiro, bet nākamgad paredzēti 300 miljoni… Satiksmes ministrija vēl nav sasniegusi finansējuma pirmskrīzes līmeni. Uzlabojumus veicam prioritārā kārtībā – katrs reģions un novads pats izvirza pirmām kārtām remontējamos ceļus.
Imants Parādnieks šos papildu trīs miljonus budžetā konvertēja kilometros. “Trīs miljoni var nodrošināt šķembu uzklājumu 100 km, bet Latvijai tas ir par maz.” Valsts ceļi ir vairāk nekā 20 tūkstošu kilometru garumā, pašvaldību – 56 tūkstoši, meža ceļi – 15 tūkstoši kilometru, precizēja RTU Ceļu un tiltu katedras docents Māris Zemītis.
Matīss atgādināja traģisko gadījumu Gulbenes novada Daukstos, kur mājās dzemdībās gāja bojā grūtniece un viņas bērns. Viņš atzina, ka ceļš uz šīm mājām nebija labā stāvoklī. “Tāda ir lielākā daļa ceļu. Mēs pat nevarēsim nākamgad bērnus aizvest uz vidusskolām, kuras tagad domāts apvienot, jo nezinām, kuras skolas tās būs. Bez sakārtotiem ceļiem nemaz nav iespējams nodrošināt nākamā gada prioritātes – iekšējo un ārējo drošību, veselību un izglītību,” ministrs uzsvēra.
Jānis Kivilands atzinīgi novērtēja veiktos darbus: “Pēdējos piecos gados savā ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijā esam pārliecinājušies, ka ceļu kvalitāte uzlabojas. Neredzu apstiprinājumu runām, ka ceļi kļūst sliktāki vai ka tos nemāk būvēt. Kā lietotājs gan esmu novērojis, ka ceļu uzturēšanas kvalitāte vēl atpaliek no tās, ko par atvēlētajiem līdzekļiem var nodrošināt.”
