Meklēju jaunus izaicinājumus 0
– Ilgu laiku pēc avārijas staigāšana bija nepārtraukts un sūrs darbs. Liku soli – piepūle. Tāpat, lai pakustinātu roku. Koncentrējos tikai uz darbu ar savu ķermeni, neko citu apkārt neredzēju. Tādēļ ļoti vēlējos, lai ātrāk pienāk brīdis, kad varu vienkārši pastaigāties atpūšoties. Esmu laimīga, ka tagad jau to varu. Baudu svaigo gaisu, dabas skaistumu, skatos uz kokiem, zāli, puķēm!
Visi ārsti teica – pirmais gads ir izšķirošais. Gads pagāja, bet vēl nebiju pilnībā atveseļojusies. Pārņēma izmisums – viss, tāda arī palikšu… Vēlāk uzzināju, ka tik smagā gadījumā atlabšanai nepieciešams ilgāks laiks.
Ik pa laikam jau uznāk melnie caurumi. No depresīvām domām izkļūstu, turpinot darīt. Arvien jāizdomā sev jauni mērķi.
Pērn apguvu dekupāžu, sāku izrotāt sveces. Taisīju tās visu gadu, dāvināju draugiem un paziņām. Sāku atkal peldēt. Pirms avārijas tas ļoti patika, bet nu ikviens ūdens – pat silts baseins – šķita ledusauksts. Tomēr pārvarēju sevi, iemetos jūrā.
Šovasar gribu atsākt braukt ar skrituļslidām, arī tas kādreiz aizrāva. Gribu atkal iemācīties vadīt mašīnu. Atrast interesantu darbu. Pelnīt pati, nevis saņemt invalīda pabalstu.
Ja nolemju, ka vēlos kaut ko paveikt, vienkārši daru. Dienu no dienas, visu laiku, neatlaidīgi.
