Iepatikās nūjošana 0
– Reiz mana fizioterapeite Liene Leske ieminējās, ka varētu palīdzēt nūjošana – galvā iesēstos pareizais iešanas stils, roka labāk iztaisnotos. Devos pie instruktores Baibas Smilas. Viņa neticēja, ka agrāk neesmu nūjojusi, tik labi sanāca jau pirmajā reizē. Gāju ar nūjām un gandrīz vairs nekliboju. Liene nofilmēja – gaita kļuva labāka, pat stāja mainījās.
Man patīk nūjot vienai. Eju pa meža ceļu, klausos mūziku. Divreiz nedēļā dodos pie Lienes uz nodarbību. Nūjoju turp un atpakaļ septiņus kilometrus. Iznāk dubulta slodze – gan vingrošana, gan nūju sports.
Ja kaut ko ļoti vēlos, cenšos tik ilgi, kamēr sanāk. Agrāk aizrautīgi braucu ar riteni. Vai gan to varu pēc avārijas? Pagājušajā vasarā tomēr nolēmu pamēģināt. Riteņbraukšana palīdzētu iztaisnot rokas, trenētu plecus.
Ar vienu kāju minos lēnāk, veidojās tāds kā pārsitiens. Nemācēju reaģēt, bieži kritu. Iemācījos slepus no mammas, citādi viņa diez vai ļautu. Kad stāstīju dakteriem, vienmēr uzsvēru – braucu ar īsto riteni. Lai nedomā, ka minos ar trenažieri.
Pamazām mācījos rakstīt, bet labā roka slikti klausīja. Sāku visu pierakstīt telefonā, tā izdevās veiklāk. Mana jaunākā apņemšanās – uzrakstīt īsziņu ar labo roku.
Reiz bankā lika aizpildīt veidlapu. Atvainojos, ka nevarēšu tik ātri un glīti kā citi. Beigās atsauca bankas vadītāju, lai ar parakstu apliecina, ka dokumentu pildījis pieaudzis cilvēks, ne bērns. Šādos brīžos smeldz sirds par savu nevarību.
Nolēmu, ka rokraksts jāuzlabo. Arī Esterei tas nebija pārāk smuks. Abas ar meitu cītīgi vilkām burtus, visu gadu trenējāmies. Sacentāmies, kurai izdevās glītāk. Estere jutās lepna, ka var man palīdzēt, pamācīt.
Līdzīgi strādāju ar runāšanu, logopēde ieteica lasīt skaļā balsī. Aizņēmos no kaimiņiem sešus sējumus par Hariju Poteru un katru vakaru lasīju bērniem priekšā grāmatu. Šie abi jau krāca, bet es turpināju skaļi lasīt. Bija interesanti, nevarēju apstāties.
