Kristīnei palīdzēja raksturs 0
Lai labāk saprastu, ko nozīmē tik smaga nelaime, satiekos arī ar Kristīnes mammu Elitu. Viņa atmiņas ceļ saudzīgi, kā pārsēju, kas varētu brūci atplēst par dziļu.
– Reanimācijā nevienam neļāvu raudāt. Dzinu laukā. Ne visi bija spējīgi ieiet palātā un redzēt Kristīni tādu. Teicu: ja nevar turēt, nav ko nākt!
Pat komā guļot, Kristīne automātiski griezās prom no ikviena ienācēja. Vienīgi Ivaram ienākot, citādi sakustējās, seja atplauka. Tas bija kā mīlestības apliecinājums.
Pamazām viņa sāka virināt acis, mosties. Abi ar Ivaru skatījāmies monitorā – ja sirdspuksti kļuva straujāki, pulss paātrinājās, zinājām, ka Kristīne mūs jūt.
Reanimācijas palātā nāca fizioterapeite, lai kustinātu gulošos. Teica, ka pat šādā stāvoklī jūtams Kristīnes stingrais raksturs, viņa neļaujas, pretojas. Meita vienmēr bijusi tāda šerpa, pārgalvīga, spītīga. Ko izdomās, to izdarīs. Šajā situācijā tas izrādījās pozitīvi, palīdzēja atlabt.
Kapelāne Inese Lūse piedāvāja veikt slimnieka sakramentu – ar Dieva žēlastībām stiprināt cilvēka dvēseli un miesu. Saminstinājos un atteicu. Kristīne nebija ļoti ticīga, kad nāks pie samaņas, lai izlemj, vai to vēlas. Bet kādu dienu palātā negaidīti ienāca mācītājs. Jutis, ka te nepieciešams atbalsts. Skaitījām kopā lūgšanas, meita tika svaidīta eļļām…
Tagad zinu, ka jāļaujas visam, kas var dot spēku, sniegt atbalstu. Pat ar nemaņā esošu cilvēku visu laiku jārunā. Māsiņas zināja stāstīt – tas, kuru kopj tuvinieki, atveseļojas daudz ātrāk.
Masēju un dīdīju meitu, cilāju galvu augšup, lai mazinātos spiediens smadzenēs. Kristīne vēl nerunāja, bet sparīgi sita ar roku pa gultu, sak, laid lejā.
Lasīju priekšā grāmatu, liku klausīties pazīstamu balsu ierakstus, nomierinošu, viņai tīkamu mūziku. Tas viss var veicināt atmiņas atgriešanos.
Mēs domājām, ka Kristīnei būs svarīgi atlabt bērna dēļ. Lai netraumētu mazo, sākumā mānījāmies, teicām, ka mamma aizbraukusi, pēc tam, ka nokritusi no trepēm un aizvesta uz slimnīcu. Estere neko nevaicāja par mammu, tas šķita dīvaini. Psiholoģe skaidroja, ka bērns jūt daudz vairāk, nekā pieaugušie domā.
Nevienam neienāca prātā, ka Kristīnei ir nodzisusi visa iepriekšējā dzīve. Bija aizmirsusi pat to, ka viņai ir meita.
