Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai līdzekļus varētu pārdalīt no Rīgas pils projekta 0
Vismaz 12 miljoni eiro – tik pamatīga, pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Ronalda Neimaņa vakar paziņotā, ir papildus nepieciešamā summa līdzās valdības 2014. gadā iezīmētajiem 19 miljoniem, lai varētu, kā plānots, līdz 2021. gada sākumam īstenot vērienīgo Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju.
21 miljons eiro patlaban tiek rēķināts būvniecības izmaksām, bet 10 miljoni – būvuzraudzībai, tehnoloģijām un aprīkojumam, ārvalstu ekspertu darbam (viņi ir pieaicināti skatuves iekārtojuma un arī akustiskajiem risinājumiem).
Kā atzina projekta īstenotāji – VNĪ un ahitekte Zaiga Gaile –, tas neesot vis sadārdzinājums, bet gan pirmo reizi reāli aprēķinātās būvniecības izmaksas. Jāteic gan, ka šādi “jaunumi” jau kļuvuši par nepatīkamu praksi Latvijas kultūras objektu būvē.
Trūkstošā nauda VNĪ jāatrod divu mēnešu laikā, jo līgums ar būvniekiem jānoslēdz līdz jūnijam, lai jūnija beigās varētu sākt darbus un laikā pabeigt.
Šobrīd otrajā iepirkuma kārtā piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti – PS “Rere būve 1” un personu apvienība “BBA un RT”. Kā atzina VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, piedāvātās tāmes atbilstot reālajām izmaksām, tāpēc samazinājumu neesot plānots prasīt.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis iepazīstināja ar būvniecības izmaksu aprēķiniem, pēc kuriem iznākot, ka, ņemot vērā projekta sabiedrisko nozīmīgumu un sarežģītos būvniecības apstākļus, 2014. gadā apstiprinātie 19 miljoni (1577 eiro uz m2) atbilstot reģionālo kultūras centru vajadzībām – par līdzīgu finansējumu savulaik uzcelts Allažu Kultūras centrs un Stopiņu novada Kultūras centrs –, bet Eiropas līmeņa teātra izbūvei tas neesot adekvāti. Jāpiebilst, ka tik tiešs izmaksu salīdzinājums tomēr neliekas sevišķi korekts, ņemot vērā, ka projekti īstenoti dažādos laikos un apstākļos.
Pēc Kitijas Gruškevicas teiktā, šobrīd VNĪ saskatot trīs iespējamos avotus, kur ņemt trūkstošo naudu, tomēr vienalga skaidrs, ka liela daļa būs jāsedz no budžeta. Kā viena no iespējām tiekot skatīta Eiropas Savienības finansējuma piesaiste, atsevišķi izdalot energoefektivitātes darbus. Iespējams, ka daļu naudas iegūšot, arī pārskatot VNĪ esošos projektos neapgūto finansējumu. Sarunā ar “LA” K. Gruškevica atzina: “Ja runājam, kur varētu pārdalīt, tad pirmais projekts, kur līdzekļu apguve ir aizkavējusies, ir Rīgas pils, kur veikti būtiski arheoloģiski izrakumi. Nav runa par finansējuma noņemšanu, bet gan par to, ka mēs varētu to apgūt agrāk, bet pilī tas pabīdītos uz priekšu arheoloģisko darbu dēļ.” VNĪ gatavojoties arī sarunām ar projekta pasūtītāju Kultūras ministriju.
Rekonstrukcijas projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile uzsvēra, ka viņas piedāvātie risinājumi esot demokrātiski, teātris pēc rekonstrukcijas nebūs kā zelta leļļu kastīte pēc Nacionālās operas un Nacionālā teātra parauga un arī ne sterils, kā pēdējā laikā pierasts veikt rekonstrukcijas daudzos Eiropas teātros. “Uzņemos pilnu atbildību, ka teātra zālēs būs ideāla akustika, ideāla redzamība, svaigs gaiss,” viņa teica.
Vaicāta, vai nav iespējas no kaut kā atteikties līdzekļu samazināšanas nolūkā, Zaiga Gaile norādīja: “Neko nevar noņemt, ja nu vienīgi pazemes apjomu, bet tad teātrim nebūtu darbnīcu.”
Rekonstrētajā teātrī telpu apjoms divkāršosies – no 5146 m2 uz 11 147 m2 – un kopējais skatītāju vietu skaits būs 840 līdzšinējo 400 vietā. Galveno ieeju teātrī paredzēts pārcelt uz pagalmu, kura daļa tiks aizbūvēta, izveidojot jaunas pārejas starp ēkām un iekšpagalmiem. Paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās – Smiļģa – zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet līdz šim neizmantotajā balkonā – 175. Lielo zāli plānots saglabāt Smiļģa izbūves veidolā un tēlā ar balkonu, liektajām sarkankoka finiera plaknēm un gaismas ķermeņiem, kas ir vienīgais art deco zāles interjers Rīgā. Skatuves iekārtojums būšot pēc augstākajām prasībām, tomēr bez pārmērībām – Alvis Hermanis esot, piemēram, atteicies no skatuves ripas.
Unikāls risinājums būšot divējādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā. Teātrī paredzētas divas “Black-box” zāles (lielajā 240 sēdvietu, mazajā – 100) – katra režisora sapnis, kas nav sastopams nekur citur Rīgā –, kā arī vieta kafejnīcai. Taču nekāda klīšana pa teātri nenotikšot un vispār esot pārdomāts, lai apmeklētāju ceļi ar aktieriem un personālu nekur nekrustotos.
Papildus jaunajā JRT apjomā būs trīs mēģinājumu zāles. Otro – Radošo – stāvu pilnībā atvēlēs aktieriem un citiem teātra darbiniekiem.
