Anda Līce: Latvijā daudz divmāju bērnu – šķirtajās ģimenēs 2
Mājā ar cauru vai pagaidu jumtu, šo un to pielabojot, kādu laiku dzīvot var, taču, ja nav pamatu, māja pastāvīgai dzīvošanai neder. Arī ģimenei ir gan savi pamati, gan jumts. Latvija diemžēl ir pilna ar ģimenēm, kurās, tāpat kā dārza mājiņās, uzturēties iespējams tikai gada siltajos mēnešos. Nav brīnums, ka miera laikā ir radies tik liels sistēmas jeb bezmāju bērnu skaits. Nākotnē viņu vidū būs daudz nelaimīgu un attiecības veidot nespējīgu cilvēku, kuri nelabvēlīgās ģimenes atražos.
Ne tik pamanāmi, tomēr ar vēlāk sagaidāmām līdzīgām problēmām Latvijā aug arī daudz divmāju bērnu. Ja vecākiem ir atšķirīgas vērtību sistēmas un nav kopēju ētisko pamatu, viņi nespēj veidot ģimeni un dzīvot zem viena jumta. Sistēmas bērniem vecāku faktiski nav, bet divmāju bērniem ir gan vecāki, gan vecvecāki, un tad nereti sākas sacenšanās mīlestībā, kas var izpausties visai kroplīgās formās, sākot ar brutālu cīņu par īpašumtiesībām uz bērniem un beidzot ar viņus ievainojošu audzināšanu.
Bērnu izvēli parasti nosaka tas, kas ļauj vaļu viņu strauji augošajam ego. Viņiem patīk tajās mājās, kur pieaugušie pārprastā mīlestībā viņus neapgrūtina ar pienākumiem, ļauj bez ierobežojumiem dzīvoties virtuālajā pasaulē un kur galdā ir neveselīga pārtika un kārumi. Labi, ja abiem vecākiem pietiek prāta nolikt malā savus aizvainojumus un paštaisnumu un vienoties par kopējiem audzināšanas principiem un noteikumiem. Ja vienam no vecākiem nav tādas labās gribas, viņi kā pieauguši un atbildīgi cilvēki sarunāties nespēj. Tas dez-orientē bērnu, bojā viņa raksturu un slikti ietekmē uzvedību. Bērns vecāku nespēju noteikt robežas iemanās izmantot savā labā. Pieradis, ka vienās mājās pieaugušie viņu apkalpo un izpilda visas viņa vēlēšanās, viņš to pieprasa arī otrajās mājās. Ja to nevar panākt, iet vaļā niķi un histērijas. Vēlāk šādi bērni cieš no dažādām neirozēm un sarežģījumiem attiecībās ar citiem.
Nesaskaņota audzināšana slikti iespaido abu dzimumu bērnus, bet zēnus īpaši. Par vīrieša paraugu šā vārda pilnā nozīmē nevar kļūt tēvi, kuriem ir sveša empātija, cieņa pret bērna māti un sievieti vispār, kuri nekad neatzīst savas kļūdas un nevēlas meklēt to cēloņus, kaut gan šodien ir daudz iespēju aizpildīt robus zināšanās par sevi un savstarpējām attiecībām. Divmāju bērniem vēlāk būs krietni jānopūlas, lai neatkārtotu savu vecāku kļūdas, tas nenotiks viegli, jo ir vajadzīga stipra griba un patiesa vēlme ielūkoties atskata spogulī – savā bērnībā.
