Vienkāršajam cilvēkam vienalga – sekundārs vai nesekundārs izsaukums 7
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība cītīgi meklē iespējas izdevumu samazināšanai. Savukārt Veselības ministrija ir cītīgi strādājusi, lai valdība pieņemtu noteikumus par kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas. Tie, kas nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, sākot no septembra līdz gada beigām, ir aicināti brīvprātīgi samaksāt 51,60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas. Šis maksājums ar katru gadu pieaugs. Ja to neizdarīs, nebūs jau tā, ka cilvēku neglābs, ja dzīvība būs briesmās. Bet, ja sirds vēl pukstēs puslīdz normāli, bet ne tik labi, kā gribētos, un vajadzēs vien kādu izmeklējumu, lai uzlabotu veselību un varbūt nedaudz paārstētos vai veiktu kādu rehabilitācijas procedūru, tad valsts nemaksās ne centa – viss būs jāsedz no savas kabatas.
Ja jau ātrie atbrauks tik un tā, tad kāpēc maksāt? Tātad nemaksāšanas gadījumā visas cerības tiek liktas uz Lienes Cipules vadīto dienestu. Uz to pašu, kuras mērķis ir samazināt dzīvību neapdraudošo izsaukumu skaitu, jau iepriekš brīdinot pacientu, ka par to, iespējams, būs jāmaksā 56 eiro (šādu naudas summu NMPD plāno iekasēt tuvākajā nākotnē) jeb aptuveni puse no ātrās palīdzības brigādes vizītes izmaksām. Bet cilvēks, kurš nav veicis nekādas iemaksas savas veselības labad, visticamāk, nodzīvosies līdz kritiskai situācijai, un, mazinot vienus izsaukumus, visticamāk, pieaugs tie, kuri tiek uzskatīti par neatliekamiem.
No vienas puses, NMPD statistika rāda, ka aizvadītajā gadā no 440 501 izsaukuma tikai 54% bijuši dzīvībai bīstami, un gan pašreizējā dienesta vadītāja, gan arī iepriekšējie priekšnieki ir uzsvēruši, ka ātrās palīdzības brigādes ir spiestas pildīt arī ģimenes ārstu darbu, īpaši Rīgā. Ja slimnieks sauc ātros piecas un desmit reizes, ģimenes ārsts to zina, jo viņam tiek noraidīta informācija, bet nereti neliekas ne zinis.
Bet, no otras puses, ja līdz 2018. gadam, vērtējot ģimenes ārstu gada darba kvalitāti, kritērijos bija iekļauts arī tas, cik bieži ārsta pacienti saukuši ātros, kaut gan ar problēmu varējis tikt galā ģimenes ārsts, tad, sākot no šī gada, Veselības ministrija mīļā miera labad to izsvītrojusi no kritēriju saraksta. Tātad šajā jomā tikpat kā nekas nemainīsies, ja nu vienīgi tas, ka ātrās palīdzības mediķim vairs nebūs pašam jāizraksta slimniekam 56 eiro par izsaukumu, kurā bija jādodas ģimenes ārstam, nevis ātrās palīdzības brigādei. To darīs centralizēti, slimniekam atsūtot rēķinu pa pastu. Taču skaidrs ir viens – līdzšinējā prakse rāda, ka rēķinu jau var izrakstīt, bet cits jautājums ir, cik daudzi to apmaksā. Iekasēt izdodas pavisam niecīgas naudas summas.
No vienas puses, Veselības ministrija vēlas, lai NMPD vadība samazina tā sauktos sekundāros izsaukumus, bet neviens jau īsti nezina, kas tie tādi. Līdz šim nevienam, kas mēģinājis tos definēt, tas nav izdevies. Pazīmes, kas liecina, ka dzīvība ir briesmās, var izlasīt valdības noteikumos. Bet, no otras puses, vienkāršajam cilvēkam pilnīgi vienalga – sekundārs vai nesekundārs izsaukums, viņam šie kritēriji ir iekšējās izjūtas noteikti. Vājiniekam allaž jānonāk ārsta rokās!
