Franks Gordons: Divkopienu valsts rēgs – arī Izraēlā 4
Tamirs Pardo, kurš no 2011. līdz 2016. gadam bija Izraēlas daudzinātā izlūkdienesta “Mossad” direktors, brīdinājis: “Ja Izraēla nerīkosies, lai atdalītos no palestīniešiem, Rietumkrasta un Gazas joslas arābu skaits drīz pārsniegs ebreju skaitu, un var pienākt brīdis, kad ebreji kļūs par sarūkošu minoritāti savā nacionālajā valstī.”
Eksistenciālo draudu Izraēlai radījusi tās stūrgalvīgā atteikšanās no divu valstu principa – vienu ebrejiem, otru palestīniešiem, liek saprast Pardo. Viņš uzsvēris: “Nākotnē mēs kļūsim par divkopienu valsti, jo nebūs vairs iespējams atšķetināt mezglu, kurā sapinušās abas tautas. Tas ir eksistenciāls drauds, tikšķošs laika deglis.” Līdz ar to pienākšot gals cionisma sapnim un vīzijai, piebilst bijušais izlūkdienesta vadītājs.
Viņa brīdinājums ir īpaši aktuāls tagad, kad Izraēlas valdošās koalīcijas labējā spārna politiķi, kurus “apbūrusi” jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa “īpaši labvēlīgā attieksme”, sākuši prātot par nepieciešamību anektēt krietnu daļu no okupētā Rietumkrasta, ignorējot divu valstu principu. Kopumā pragmatiskais Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins nācis klajā ar, manuprāt, nepārdomātu un stipri vien vienkāršotu priekšlikumu: pievienot Izraēlai visu Rietumkrastu, lai valsts sniegtos “no upes (Jordānas) līdz jūrai (Vidusjūrai)” un tad visiem šīs teritorijas iedzīvotajiem piešķirs vienādas pamattiesības, ieskaitot tiesības piedalīties parlamenta (kneseta) velēšanās. Pat pēc tagadējās statistikas, ebreju un arābu proporcija šādā valstī būtu 55:45 (ja nemaldos, apmēram tāpat kā latviešu un krievvalodīgo samērs 1989. gadā) un, ņemot vērā lielāko dzimstību arābu ģimenēs, Tamira Pardo pareģojums drīz piepildīsies.
Tas būtu gals ebreju valstij, ko 1948. gada 14. maijā proklamēja Davids Ben Gurions saskaņā ar ANO Kopsapulces 1947. gada 29. novembra rezolūciju par britu mandāta teritorijas Palestīnas sadalīšanu divās valstīs – ebrejiem un arābiem. Atgādināsim, ka arābi toreiz šo rezolūciju noraidīja, jo viņi vispār bija pret jebkādu ebreju valstiskumu “starp upi un jūru”.
Te nu nākas atvēsināt Izraēlas labējo karstgalvju prātus: Donalds Tramps tagad kļuvis apdomīgāks un silti ieteicis Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu “bremzēt” būvdarbus ebreju apmetnēs Rietumkrastā un ļaut rīkoties Trampa jaunieceltajam padomniekam Tuvo Austrumu jautājumos Džasonam Grīnblatam, “uz vietas” apspriežot ar palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu pasākumus spriedzes mazināšanai un Rietumkrasta iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai.
Benjaminam Netanjahu “pēc grafika” vajadzēja tagad doties uz ASV, lai piedalītos ebreju lobija – AIPAC gadskārtējā konferencē un “pie reizes” pa otram lāgam tiktos ar prezidentu Trampu. Taču šī vizīte izpaliks.
