Biju gudrāka un ļāvos jeb Neatkarība kā pašapziņas avots 0
Sasniedzot nezūdošu un veselīgu neatkarības stāvokli, vienlaikus ir iespējams attīstīt arī jebkurās attiecībās tik nepieciešamo paļāvību un spēju uzticēties partnerim, tā radot zināmu (pozitīvu) atkarību no otra. Vien, esot pārliecināti par sevi un saviem spēkiem, kā arī apzinoties savu vērtību, varam uzticēt savu emocionālo labsajūtu otram, turklāt – nebaidoties demonstrēt vājumu.
Nav noslēpums, ka pārlieku bieži cenšamies radīt par sevi kā visu varošas personības iespaidu, rezultātā gan krietni pārvērtējot savus spēkus un ievērojami sarežģījot ikdienu. Tādējādi rodas lieka spriedze, kas kaitē arī attiecībām ar mīļoto cilvēku.
Tieši tāpēc spēja uzticēties otram, paļauties uz partnera spēkiem un vienlaikus nebaidīties zaudēt savu neatkarību viennozīmīgi sniegs ieguldījumu attiecībās, ļaujot arī katram to dalībniekam saglabāt attiecībās tik vajadzīgo distanci un telpu sev pašam.
“Agrāk man šķita, ka kaut ko nevarēt – tas nozīmē būt vājai, nevērtīgai, sliktākai nekā citiem. Vien vēlāk, sastopot savu cilvēku, sapratu, ka patiesībā būt vājai vienlaikus nozīmē būt spēcīgākai. Un gana gudrai. Pārāk bieži mēs, sievietes, tēlojam tādus mūžīgos dzinējus, kas visu izdarīs, visu paspēs un, pie tam, būs nevainojamas visās dzīves jomās.
