Divi vienkārši, bet ļoti efektīvi paņēmieni, kā ierobežot augu slimības 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Siltumnīcā un dārzā ir sākusies izšķirošā cīņa par briestošās ražas pasargāšanu no dažādām slimībām, kuras sarosījušās vēsumā un mitrumā. Lielākā kļūda – drudžaini meklēt kādu “ķīmiju”, ar ko miglot augus.
Ir vairāki vienkārši paņēmieni, kā ierobežot slimību izplatību vai attālināt tās vizīti.
1. Kājas tur sausumā
Vasaras otrā puse ir laiks, kad augiem beidzies lielais augšanas spars un imunitāte sāk vājināties. Bet tieši tad aktivizējas dažādas sēņu izraisītas slimības. To attīstībai mitrums ir sevišķi tīkams.
Arī lieka augsnes rušināšana nav vēlama, jo ar ūdens pilieniem no augsnes startē dažādi augu postītāji. Piemēram, tas ir kā starts miltrasas ierosinātājiem. Sevišķi bēdīgi tas izvēršas vīnogām.
Iedarbīgākais veids – mazināt sēnēm labvēlīgus apstākļus. Piemēram, siltumnīcā nevajadzētu regulāri rušināt augsni. Arī lieks mitrums nav vēlams.
Gaisa mitrumu augiem mazinās vienkārša metode – starp augiem ierok tukšus podus un ūdeni lej tikai tajos. Tā būtu bijis labi izdarīt, jau stādot augus, taču ir vērts parosīties vēl tagad. Podus ierušina vismaz līdz pusei, atrodot vietu, kur sakņu tīkls nav tik blīvs. Caurumam nav jābūt cieši pie auga stumbra, jo tomāta sakņu sistēma ir varen plaša.
Lejot podos, ūdens nokļūs tieši pie auga saknēm, nevis izplūdīs augsnes virskārtā. Uz dobes virsmas augsne būs sausa. Līdz ar to slimību ierosinātājiem nekādu izredžu ar pilieniem nokļūt uz auga. Arī nezāles nebūs jāravē, jo tās sausā augsnē nedīgst.
Šādā podā var iebērt pa saujai biohumusa (slieku ražojums). Kopā ar laistāmo ūdeni tas pamazām nokļūs pie auga saknēm.
Ja ierok laistāmos podus, tad tomātiem veidojas apjomīgāka sakņu sistēma, jo tie dodas meklēt labumu dziļumā, nevis satīklojas tikai augsnes virspusē. Papildus ieteicams augsnes virskārtu mulčēt. Lieliski šim nolūkam der meža kritalas vai neitralizēta kūdra. Lai saglabātu sauso virsmu, kūdru var izbērt pat nesamitrinātu. Ja augus laista caur augsni, tad gan kūdru iepriekš samitrina, jo citādi tā aizpeldēs prom. Meža augsnes un kūdras substrāti ir sterili no slimību ierosinātājiem.
Šis slānītis arī derēs, ja tomātu un gurķu saknes vasaras laikā noskalojušās plikas. Papildu efektam šim mulčas slānim ieteicams pievienot kādus mikroorganismus saturošus līdzekļus. Piemēram, “Trihodermīns”, “Subtimikss”.
2. Aizdomīgos likvidē
Augu mūžu pagarinās un ražu vairos arī tad, ja regulāri izstaigās dārzu un likvidēs augu daļas ar slimības pazīmēm. Katru dienu vai ik pārdienas gurķim norauj pa apakšējai lapai, kura sākusi dzeltēt, arī tomātiem izlauž visas lapas, uz kurām manāms kas aizdomīgs. Arī rožu dobē tā mazinās slimību izplatību. Ja lapu plēšanai pievēršas kampaņveidīgi, tas augiem ir pārāk liels stress.
Arī kaitēkļu un puvju āboliem, plūmēm būs mazāk, ja jau tagad cītīgi savāks nokritušos augļus (no tiem izlīdušie postītāji iekūņosies ziemošanai).
Par mazajām nezālītēm, kas augam netraucē, nebūtu vērts uztraukties un zemi kustināt. Lielās nezāles ir pareizāk nogriezt, nevis izraut veselu krāteri.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
