– Cik lielu lomu konfliktā Ukrainā spēlē Krievijas izvērstā propagandas kampaņa? 7
– Tai bija spēcīgs iespaids. Daudzi mani draugi, kas ir noskaņoti prokrieviski, izvēlas skatīties Krievijas kanālus, jo domā, ka tur rodama patiesība. Šeit nav runa par leģitimitāti Krievijai, bet gan par to, ka Ukrainas austrumos ir zema uzticība Ukrainas centrālajai varai. Tādējādi viņi no Krievijas kanāliem iegūst ačgārnu realitātes atveidu. Jāsaprot, ka darbojas gan Krievijas, gan Ukrainas propaganda. Ja skatīsieties Krievijas kanālus, jutīsities iebiedēti, ka pie jums atnāks ciemos “Labējais sektors”, bet, skatoties Ukrainas TV, šķitīs – ja nebūtu Krievijas, nebūtu problēmu. Ir daudzas iekšējās lietas, kas Ukrainā jāatrisina. Vasarā biju Krimā, kur, izrādās, Ukrainas kanāli nav atslēgti, taču tos neviens neskatās. Situācija nav tik slikta, kā to ataino mediji, piena produktiem cenas ir gājušas uz augšu, taču tās ir daudzmaz līdzīgas cenām Kijevā. Cilvēki ir mazliet apjukuši, nav skaidra nākotne Krimā, turklāt pēc Krievijas likumiem pie jūras noteiktā attālumā nedrīkst atrasties celtnes un tās var tikt konfiscētas.
– Vai Ukrainai nākotnē vajadzētu iestāties NATO?
– Es dotu priekšroku Somijas risinājumam. Tā ir cieša sadarbība ar NATO, bet kā ārpusbloka partnerim. Savulaik prezidents Viktors Juščenko pasludināja eiroatlantiskās integrācijas ceļu. Nākotnē šāda iespēja pastāv. Tomēr ir būtiski veidot pieklājīgu Ukrainas armiju, palielināt sadarbību ar NATO un nodrošināt, lai Ukrainas bruņotie spēki būtu savietojami ar NATO spēkiem.
