– Vai, jūsuprāt, pirms saasinājuma Luhanskas un Doņeckas apgabalos darbojās “Krievijas aģentūra”? 7
– Situācija starp Luhanskas un Doņeckas apgabaliem ļoti atšķiras. Separātistu kustība Luhanskā darbojās pēc līdzīgiem principiem kā Maidans – vietējie iedzīvotāji radīja cilvēku vairogu ap ieņemtajām varasiestāžu ēkām un cits citu apgādāja. Konflikta sākumposmā viņi apvienojās zem vienas ideoloģijas – vairāk saišu ar Krieviju, nodrošināt krievu tiesības, bet Ukrainas sastāvā. Tomēr pilsētās ir apmetušās arī bandas, kam nav ideoloģijas, un tie ir kriminālnoziedznieki, kas konfiscē īpašumus. Citādi notika Doņeckā, kur visu kontrolēja dīvainas cilvēku grupas, kas galvenokārt nāca no Krievijas. Pašlaik šajos apgabalos pastāv arī fragmentācija starp dažādiem grupējumiem, un pār tiem Putinam nav kontroles. Nemierniekus nevar saukt par teroristiem, jo teroristi pēc būtības lieto vardarbību pret civiliedzīvotājiem, lai panāktu politiskus mērķus. Ukrainas austrumos notiek karadarbība, kur piedalās divi militārie grupējumi
– Tomēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko Ukrainas armijas ofensīvai devis pretterorisma operācijas nosaukumu…
– Tas, kā Ukrainas oficiālā vara sauc operāciju, ir kļūda. Prezidents iedomājās, ka būs iespējams viegli – nedēļas laikā – pabeigt kampaņu, taču tā ievilkās uz trim mēnešiem un tagad, šķiet, turpināsies mūžīgi. Tuvojas vēlēšanas, un Porošenko ir spiests runāt ar viņiem, un no varas izskan citi apzīmējumi – “nemiernieki”, “separātisti” un “dumpinieki”.
Cilvēki Ukrainas austrumos vēlas, lai beigtos karš. Daudzi saka: “Man ir vienalga, vai būsim atdalīti no Ukrainas vai būsim tās sastāvā – galvenais, lai beigtos karš.”
– Jūs Porošenko darbības saucat par kļūdām. Kādu risinājumu jūs kā konfliktu speciāliste ieteiktu?
– Katram konfliktam ir vairākas dimensijas. Pirmā ir lokālā – jautājumi par vietējo iedzīvotāju tiesībām. Otra ir reģionālā – Ukrainas Eiropas vīzija, kas saduras ar Krievijas reģionālajām interesēm, kaut arī kaimiņvalsts vēlas pretendēt uz lielvaras statusu. Trešais ir starptautiskais līmenis – Rietumu un Krievijas cīņa. Risinājumam pietrūkst lokālā konteksta. Porošenko notiekošajā vaino Krieviju. Ukraiņu identitāte ir būvēta uz ārējo ienaidnieku, kaut arī prezidentam būtu jāsaprot valsts iekšējās problēmas, lai to saliedētu. Viņš ir nokavējis, durvis aizvērušās, un pašlaik risinājumam jāmeklē mazs lodziņš. Tas nozīmē, ka Ukrainai būs vairāk jāupurē un jādara tas, ko vēlas Krievija. Pēc traģēdijas Ilovaiskā Krievija saprata, ka Rietumi neko nedarīs, un, ja vēlas, tā var anektēt vēl citas Ukrainas teritorijas. Porošenko pašlaik ir zaudētāja lomā, bet Putins būs uzvarētājs jebkurā gadījumā. Ukraina ir ļoti sliktā ekonomiskā stāvoklī, daudzi infrastruktūras objekti iznīcināti, vajadzēs daudz finanšu to atjaunošanai. Būtiskākā Porošenko problēma ir Ukrainā valdošā sašķeltība starp valsts austrumiem un rietumiem, un tā ir jārisina.
