Franks Gordons: Divi tilti un divi kanāli 6
Varbūt ir lasītāji, kas vēl atceras, kā Padomju Savienība pastiprināja savu ietekmi Ēģiptē, Hruščova valdīšanas gados palīdzot iegrožot vareno Nīlu ar Lielo Asuānas dambi.
Tagad no tās pašas Ēģiptes nāk ziņa par grandiozu ieceri, kuras īstenošana iezīmēs jaunu posmu Tuvo Austrumu ģeopolitiskajās “spēlēs”: Saūda Arābijas karalis Salmans, kurš bija ieradies Kairā valsts vizītē, noslēdzis ar Ēģiptes prezidentu – ģenerāli Sisi – vienošanos, kas paredz pāri Tirānas jūras šaurumam, kas Akabas līci savieno ar Sarkano jūru, uzcelt 15 kilometrus garu tiltu, ko varēs šķērsot 20 minūšu laikā. Šis tilts pāri jūrai simboliski savienos Āfriku ar Āziju un ļaus ne tikai islāmticīgajiem dievlūdzējiem no Āfrikas ātrāk tikt uz Mekas un Medīnas svētvietām, bet arī kalpos par transporta maģistrāli un atvieglos preču apmaiņu, ieskaitot naftas un gāzes pārvedumus. Un galvenais – šis tilts “apzīmogos” stratēģisko aliansi starp Ēģipti ar tās 90 miljoniem iedzīvotāju un ar naftu un naudu pārbagāto Saūda Arābiju. Runa ir, var teikt, par “Salmana – Sisi paktu”, kas šīs abas sunnītu valstis savedīs kopā cīņā pret visai spēcīgo sāncensi – Irānas šiītu teokrātiju, kas lūko kļūt par izšķirošo spēku reģionā. Šis tilts sāksies tur, kur divas mazas saliņas – Tirāna un Sanāfīra – skaidri redzamas no Sīnāja pussalas liedaga. Tas būs tehnisks brīnums apvidū, kur, ja ticam Bībelei, netrūka dievišķas izcelsmes brīnumu…
Jau tagad politiski eksplozīvs ir cits 19 kilometrus garš tilts pār Kerčas jūras šaurumu, kas atdala 2014. gadā Ukrainai atņemto Krimas pussalu no Tamanas pussalas, kas ietilpst Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā – auglīgajā Kubaņā. Šo tiltu, kura būvi kontrolē pats Putins, paredzēts atklāt 2018. gada 18. decembrī. Krievijai pievienotā Krima ir teritoriāli atdalīta no “bezgala plašās” parējās Krievijas, un Ukrainas valdībai ir pamats būt nemierā ar šā tilta būvi, kas laupa Ukrainai brīvu izeju no Azovas jūras un “cementē nekaunīgo laupījumu”. Te vēl jāpiebilst, ka jau izzagti daudzi miljoni no tilta būvei paredzētās naudas. Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, kurš mīt Kijevā, teicis, ka Kerčas tilts “aizskar Ukrainas teritoriālo veselumu” un Ukraina būtu pilnīgi tiesīga šo tiltu sabumbot.
Bet kas gan ir šis Kerčas tilts salīdzinājumā ar gandrīz vai neprātīgu, pārdrošu plānu, ko tagad perina Krievija un Irāna: izrakt kuģniecībai piemērotu kanālu, kas savienotu – uzmanību! – Kaspijas jūru ar Persijas līci. Par šo ieceri pastāstīja Irānas vēstnieks Maskavā Mendi Snaji, tiekoties ar Pēterpils universitātes studentiem. Ja šī iecere īstenotos, Krievijai un Austrumeiropas valstīm vairs nevajadzēs kuģot pa Bosforu un Dardaneļiem, Suecas kanālu un Sarkano jūru, lai sasniegtu Persijas līci un Arābijas jūru, t. i., Indijas okeānu. Bet – lielais “bet”: Kaspijas jūras līmenis ir zemāks par Pasaules okeāna līmeni, kanāla garums būtu veseli 2000 kilometri, un kā izrakties, izlauzties, pārvarot kalnus, lejas un tuksnesi?
Sakarā ar t. s. Panamas “ofšoru” skandālu ļaužu prātos atdzimst priekšstats par šo mazo Centrālamerikas valsti un Panamas kanālu, kas savieno Atlantijas un Kluso okeānu. Tad nu vērts pakavēties pie paralēla kanāla būves caur Nikaragvu, kas gan sākta, taču pat ne pusceļā iestrēgusi. Nikaragvā varas grožus stingri tur kādreizējais kreisais revolucionārs Daniels Ortega, kurš, nemainot marksistisko frazeoloģiju, atskārtis brīva tirgus priekšrocības un perspektīvas. Viņš par šāda kanāla būvi, kas tilpumu caurlaides spējas ziņā pārspētu Panamas kanālu, vienojies ar vienu no Ķīnas bagātākajiem cilvēkiem – mulitimiljardieri Vang Jingu, kurš solījis “to lietu paveikt”. Jaunais kanāls būšot trīs reizes garāks (280 km) un divas reizes dziļāks par Panamas kanālu. Šim nolūkam, kā raksta amerikāņu laikraksts “The New York Times”, nāktos pārvietot zemi tādos daudzumos, kam neesot precedenta cilvēces vēsturē! Ak vai – 16 mēnešus pēc svinīgā “pirmā lāpstas dūriena” nav pat veikti pirmā posma priekšdarbi. Ķīniešu miljardierim radušās finansiālas grūtības, racējiem aiztur algu, un vilšanās Nikaragvas tautas masās aug: tika taču solīts, ka radīsies simttūkstoš darba vietu un valsts kopprodukts dubultosies. Interesanti, ka Ķīnas valdība jau pašā sakumā, 2014. gada decembrī, brīdināja: tai nav nekāda sakara ar šo plānu un šo darījumu – viss notiekot pēc Vang Jinga kunga privātās iniciatīvas. Varbūt šoreiz taisnība Marksam, kura gudrības reizēm citē Daniels Ortega: paļauties uz privāto kapitālu reizēm ir riskanti.
(Raksts publicēts avīzē “Laiks”/”Brīvā Latvija”)
