Divi metri līdz biedru sapulcei 0
Covid-19 izplatības laikā mums visiem ir atkārtota iespēja novērtēt, cik lieliskas ir medības. Par laimi attiecībā uz šo nodarbi vīrusa esamība neko būtiski nemainīja – medības nodrošina sociālo distancēšanos, svaigu gaisu un atpūtu no visa.
Proti, viss tas, ko mēs medībās tik ļoti mīlam, ārkārtas stāvokļa laikā kļuvis tikai spilgtāks un vajadzīgāks.
Tomēr, neskatoties uz minēto, vīruss atstāj ietekmi, ja ne uz pašām medībām, tad uz medību saimniecības šūnām – medību formējumiem. Attiecībā uz medību formējumiem (klubiem, kolektīviem utt.) juridiskajā ziņā mēs visbiežāk runājam par biedrībām, kas darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.
Šis likums, kā arī katras biedrības statūti tās biedriem un pārvaldes institūcijām uzliek noteiktus regulārus pienākumus – gada pārskatu iesniegšana, pārvaldes institūciju atskaites biedriem un iespējams šo pašu institūciju vēlēšanas.
Pavasaris parasti ir tas laiks, kad mednieku biedrību biedri sanāk kopā, lai atskatītos uz pagājušā gada rezultātiem, sagatavotu plānus nākotnei un apstiprināt tos ar attiecīgiem lēmumiem.
Diemžēl Covid-19 izplatība šajā ierastajā pavasara rutīnā ir ieviesusi savas korekcijas. Piemēram, Ministru kabineta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.5.5. apakšpunkts aizliedz jebkādus privātus pasākumus, kas attiecas arī uz biedru sapulcēm.
Tomēr nav pamata panikai, jo visas ierastās formalitātes attiecībā uz biedrību pārvaldi mums ir iespēja nokārtot bez sanākšanas kopā, un dažām formalitātēm sanākšana nemaz nav nepieciešama.
Biedrību un nodibinājumu likuma 52.panta otrā daļa nosaka, ka katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam biedrība gada pārskatu vai tā daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu — normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Tiem, kas ir palaiduši garām šo termiņu nav pamata uztraukumam, jo:
1. Gada pārskata iesniegšanas termiņš saskaņā ar likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 18.panta otro daļu ir pagarināts līdz 31.jūljam. Tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz laika šīs saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu izpildīt.
2. Gada pārskatu saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 52.panta pirmo daļu sagatavo un iesniedz valde. Līdz ar to gada pārskata iesniegšanai biedru sapulces organizēšana nemaz nav nepieciešama.
Tomēr var būt situācijas, kad biedru sapulce ir kritiski svarīga. Piemēram, biedrības valdei ir beidzies pilnvaru termiņš un ir nepieciešams ievēlēt jaunu valdi, kas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta pirmo daļu ir ekskluzīva biedru sapulces kompetence.
Biedrības statūti var paredzēt arī citus neatliekamus jautājumus, par kuriem lemt ir tiesīga tikai biedru sapulce.
Par šo problēmu laimīgā kārtā likumdevējs ir padomājis. Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 32. pants šo problēmu novērš, paredzot tiesības biedrības biedriem piedalīties un balsot sapulcē attālināti.
Līdz šim Biedrību un nodibinājumu likums īsti neparedzēja rīkot biedru sapulci attālināti. Saskaņā ar minēto normu biedram ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
• balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai biedru identificēt
• balsojums tiek biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.
Tātad likums paredz divas iespējas, kā biedrs var piedalīties sapulcē – nododot balsi rakstveidā vai nobalsojot, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus tādā veidā, kas ļauj identificēt biedru (piemēram, videozvans vai nosūtīta videoziņa).
Īsziņa vai telefona saruna nebūs piemērots risinājums, jo nenodrošina pilnvērtīgu identifikāciju.
Biedrībai, gadījumā, ja persona balso attālināti, pēc balsojuma saņemšanas nekavējoties ir jāapstiprina balsojuma saņemšana un pēc balsošanas beigām ir jāpublisko saviem biedriem visus biedru balsojumus.
Papildus ir jānodrošina sapulces (balsojuma) norise ieraksts un saglabāšana elektroniskā veidā, ja biedrs balso, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus. Tāpēc šobrīd izskatās, ka visērtākais balsošanas veids, ja runā par eletronisko sakaru līdzekļu izmantošanu, būtu balsojuma ierakstīšana video un nosūtīšana valdei vai videokonferences organizēšana ar tās ierakstu. Par laimi, tehnoloģijas minētās darbības ļauj izdarīt arī vienkāršam viedtālruņa lietotājam.
Izmantojot šo iespēju, ļoti svarīgs būs paziņojums par biedru sapulces sasaukšanu vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, attālināta dalība sapulcē nav īsti piemērota plašām diskusijām un apspriedēm, līdz ar to darba kārtībā būtu ieteicams paredzēt tikai svarīgos un nepieciešamos jautājumus, diskusijas atstājot laikam, kad kopā sanākšana būs atkal atļauta.
Otrkārt, saskaņā ar likumu paziņojumā par sapulces sasaukšana ir precīzi jāparedz kārtība un termiņi, kādos īstenojama attālinātā balsošana un dalība sapulcē. Tāpēc, lai nebūtu pārpratumu un attālinātā sapulce dotu cerēto rezultātu, ir kārtīgi jāpiedomā pie attālinātās sapulces kārtības, termiņiem un metodēm, lai nodrošinātu visiem biedrības biedriem iespēju piedalīties šādā sapulcē.
Tiesības ierosināt attālināto sapulci ir piešķirtas ne tikai biedrības valdei, bet arī vismaz 20 % no biedrības biedriem ir tiesības pieprasīt, lai tiktu nodrošinātas tiesības balsot un piedalīties biedru sapulcē. Tāpēc ja biedrības valde “kautrējas” izmantot šo iespēju, attālinātas sapulces norisi var veicināt biedrības biedri.
Iespējams minētais izklausās sarežģīti, bet pēc iedziļināšanās attālinātās sapulces process ir visnotaļ “paceļams”, tikai mazliet jāpiedomā pie organizatoriskiem jautājumiem un nekautrēties lūgt padomu, savukārt tiem, kam tas ir izdevies – neskopoties ar padomu.
Jebkurā gadījumā organizēt attālinātās dzinējmedības būs daudz sarežģītāk nekā biedru sapulci. Tāpēc labāk šobrīd piestrādāt pie attālinātās sapulces organizēšanas un ievērot visus piesardzības pasākumus, lai rudenī visi atkal varam sanākt kopā.
Turklāt šo laiku, kad daudzas aktivitātes ir ierobežotas, var izmantot ļoti efektīvi – iegūt jaunas zināšanas, sakārtot līgumus un biedrības iekšējos dokumentus, ieviest elektronisko informācijas apriti biedru starpā, proti, visu to, kam iepriekš nekad nebija laika. Tagad laiks ir. Covid-19 beigsies, bet tā izplatības laikā padarītais un uzzinātais paliks.
Šķaudiet garām un šobrīd atceraties svarīgāko – rokas (mazgāt), mājas (mežs), divi metri!
