Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 81
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzsāktā mobilizācija katalizēs Krievijas iekšpolitisko situāciju, kas tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos.
Pirmais variants – nosauksim to par naivi optimistisko – ja “augšu” apvērsuma rezultātā Putins tiktu novākts un varu pārņemtu pagaidu prezidents, kurš sāktu sarunas par kara izbeigšanu, pasludinātu “krievu pasaules” agresīvo ideoloģiju par kļūdainu un atjaunotu sadarbību ar Rietumiem. Tas ir iespējams, ja Putina lokā pārsvaru gūst tie, kas grib no ievārītās putras iziet sausā un saglabāt gan varu, gan mantu.
Krievijas vienkāršā tauta šajā “augšu” apvērsuma scenārijā nespēlētu nekādu lomu, un pat vislielākie krievu Z-fašisti būtu spiesti maršēt jaunā prezidenta uzdotā kursa virzienā. Līdzšinējie Kremļa propagandisti kara kurinātāji pie jaunā prezidenta var pat nokļūt cietumā, ja nemācēs strauji nomainīt plati.
Uz kādiem noteikumiem varētu izbeigt karu ar šādu scenāriju? Domāju, ka Krievijai nāktos atbrīvot pilnīgi visas okupētās teritorijas, ieskaitot Krimu un Donbasu, kā arī atdot Sevastopoles jūras kara spēku bāzi Ukrainai kā kompensāciju par agresiju.
Ja karš turpināsies ar jaunām krievu armijas neveiksmēm un Krievijas ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos, tas pēc laika novedīs pie otrā iespējamā Krievijas iekšpolitiskās attīstības scenārija – nekontrolētas masu sacelšanās no “apakšas”, ko “augšas” vairs nespēs savaldīt. Respektīvi, ja Krievija turpinās zaudēt laiku un vilks karu garumā, tā maigā un kontrolētā “augšu” apvērsuma vietā saņems masu sacelšanos no “apakšas”, kas noslaucīs Putina drošībnieku bandu, un stihiski sāks formēties pilnīgi jauni politiskie spēki Krievijas glābšanai no tālāka sabrukuma.
Sliktā ziņa šajā variantā ir, ka Krievijas “apakšu” sacelšanās rezultātā nekādi demokrāti, visticamāk, pie teikšanas netiks. Varu vinnēs tas, kurš vissekmīgāk lietos spēku, visticamāk, Z-fašisti, kurus atbalstīs arī drošībnieki un sakauto militāristu slānis. Krievijas demokrāti vienmēr ir bijuši un arī tagad ir gudri runātāji, bet nespējīgi darītāji. Viņi var nonākt pie varas tikai ļoti spēcīga līdera vadībā, kāds 1991. gadā bija Boriss Jeļcins. Tagad viņiem šāda līdera nav, atšķirībā, piemēram, no Baltkrievijas, kur demokrātiskajai opozīcijai ir Cihanouska.
Labā ziņa ir tā, ka pie varas nonākušajiem Z-fašistiem, neskatoties uz visu viņu kareivīgumu, tik un tā nebūs spēka turpināt karu un viņi tāpat būs spiesti piekrist Ukrainas diktētajiem miera noteikumiem.
Pret ko tādā gadījumā vērsīsies jaunās Z-fašistu varas un lumpenizētās tautas dusmas par zaudējumu karā? Atbilde ir tāda pati kā 1917. gadā – sāksies nesaudzīga esošo Krievijas elites īpašumu pārdale un oligarhu mantas konfiskācija. Kāpēc lai Z-fašisti pēc savas uzvaras “nekonvertētu” iegūto varu kaut kādos taustāmos rezultātos sev pašiem un nesāktu ķerties vismaz pie oligarhu īpašumiem? Vai Krievijas oligarhi un vidusslānis apzinās šādas perspektīvas iespējamību, ka viņu mantai un dzīvībai draud briesmas?
Daudz tiek diskutēta perspektīva, ka Krievija varētu sadalīties atsevišķās valstīs. Man šis scenārijs šķiet mazticams, jo Krievija ir ļoti centralizēta, kur reģioni ir pilnīgi atkarīgi no Maskavas. Ja pie varas nonāks Z-fašisti, valstī tiks iedibināta diktatūra, kas iespējamos opozicionārus vai separātistus vienkārši apšaus.
