Aldis Austers: tagad Latvijai par diviem emigrantiem būs mazāk 2
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) iecerējis no nākamā gada izveidot aģentūru ar divām štata vietām, lai atbildētu uz tautiešu jautājumiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Ārzemēs dzīvojošie tautieši ir skeptiski pret šādu ieceri un iesaka vairāk uzmanības pievērst citiem aktuāliem jautājumiem.
Līdz SIF, kura pakļautībā atrodas Nacionālais integrācijas centrs (NIC), šī iecere nonākusi, jo ārvalstīs dzīvojošie tautieši zvanot uz atbildīgo iestādi – Ekonomikas ministriju. Tāpēc radusies iecere, ka to varētu uzņemties NIC. Pašlaik NIC nodarbojas ar informācijas sniegšanu par dzīvi Latvijā cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā no tā sauktajām trešajām valstīm (tās, kas neietilpst ES sastāvā). SIF projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre stāsta: “Mēs jau esošajām NIC funkcijām varētu pielikt klāt mazu struktūrvienību, kas strādātu ar mūsu valstspiederīgajiem.” Šie divi darbinieki tautiešiem sniegtu informāciju par praktiskiem jautājumiem, piemēram, kā iespējams reģistrēties par bezdarbnieku, kā iekārtot bērnudārzā vai skolā savus bērnus, kur vērsties pēc psiholoģiskās palīdzības, ja piemeklējis kultūršoks. SIF pārstāve pieļauj, ka nākotnē darbinieku skaits struktūrvienībā varētu pieaugt, ja interese par atgriešanos palielināsies. Plānots, ka katrs darbinieks saņemtu ap 1280 eiro mēnesī un kandidātiem uz šo amatu būtu nepieciešama izglītība ekonomikā, tiesību zinātnēs vai sociālajās zinībās.
Tautieši, kas dzīvo ārzemēs, šādu SIF ieceri vērtē ar dalītām jūtām. Evita Rutka, kas vairākus gadus dzīvo Līdsā Lielbritānijā, uzskata, ka SIF iecere izveidot šīs divas darba vietas esot pozitīvs solis, tomēr tas ir nepietiekams, ņemot vērā lielo cilvēku skaitu, kas izbraukuši no Latvijas. “Būtu nepieciešama vismaz grupa ar desmit cilvēkiem, kas varētu koncentrēties uz konkrētu valsti, kurā ir liels latviešu imigrantu skaits, piemēram, Lielbritāniju, Īriju un Vāciju,” saka E. Rutka. Viņa vēlas atgriezties, lai bērni augtu latviskā vidē. Atgriešanos varētu veicināt kaut vai minimālās algas palielināšana un iespējas iegūt darbu. E. Rutka zinot gadījumus, kad cilvēki, atgriezušies Latvijā, nav spējuši atrast atbilstošu darbu un pēc dažiem mēnešiem aizbraukuši atpakaļ.
Sandris Vilcāns jau septiņus gadus dzīvo ārzemēs, viņi devās prom 2007. gadā – vispirms uz Vāciju, tad uz Lielbritāniju un tagad dzīvo Mančestrā. Viņš uzskata, ka reemigrācijas plāns un papildu ieceres ir “vējā izmesta nauda”. “Labāk ierēdņiem vairāk pievērsties minimālās darba algas palielināšanai, nodokļu nastas atvieglošanai un valsts aparāta samazināšanai. Valstij vairāk jārūpējas par tiem, kas palikuši. Ja viņi turpina aizbraukušajiem stāstīt, cik viss ir greizi, diez vai kāds atgriezīsies,” uzskata S. Vilcāns. Tuvākajā laikā viņš neplāno atgriezties. “Manas mājas šobrīd ir Lielbritānijā. Ar Latviju saiknes nav zudušas – piedalos Saeimas vēlēšanās un referendumos, jo man rūp, kas notiek Latvijā,” piebilst Sandris.
Cits stāsts ir Eteri Gabunijai, kura Latvijā no Īrijas atgriezās pirms diviem gadiem. Viņa smej, ka ir Sprīdītis, jo braukusi meklēt laimi ārzemēs, kur viss esot šķitis labāks. “Kad es tiku pie visa tā, tas kļuva nevajadzīgs. Gribēju svinēt Jāņus ar draugiem, dziedāt dziesmas latviešu mēlē un sajust, ka nedari to viena pati. Atceros, kādā vakarā sēdējām dārgā gardēžu restorānā un tad padomāju, ka es labāk vēlētos būt mājās un ēst vecmammas kotletes,” atceras E. Gabunija. Viņa piebilst, ka daudzi braucot prom naudas dēļ, taču viņa sapratusi, ka laime nav tajā. Par SIF iecerēm viņa ir skeptiska un uzskata, ka vienīgais veids, kā rosināt tautiešu atgriešanos, ir kopīgu pasākumu rīkošana. “Vienreiz gadā sarīkotai Jāņu svinēšanai būs lielāks efekts un tā dos vairāk patriotisma un mīlestības pret Latviju nekā divi birokrāti,” teic E. Gabunija.
Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers smejot teic, ka tagad Latvijai par diviem emigrantiem būs mazāk. “Vienas pieturas aģentūras princips ir atbalstāms, arī sistemātisks darbs pie atgriešanās problēmas risināšanas varētu dot pozitīvu ieguldījumu. Mūsu politiķi un ierēdņi ir diezgan stūrgalvīgi un pārāk apsēsti ar atgriešanās ideju,” saka A. Austers. Viņš uzskata, ka būtiskāk ir domāt par to, kā aizbraukušos iesaistīt Latvijas politiskajos procesos, piemēram, ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem piešķirot savu vēlēšanu apgabalu.
