Divi gadi talibu režīmā – laiks, kas Afganistānā bijis briesmīgāks, nekā visi baidījās 65
Tā kā globālā interese par šo kara plosīto valsti – Afganistānu – mazinās, daudzi afgāņi jūtas pamesti. Divu gadu laikā, kopš talibi atguvuši kontroli šajā valstī, viņi ir noteikuši drakoniskus ierobežojumus sabiedrībai, īpaši sievietēm un meitenēm, par to vēstī DeutscheWelle.
“Ja godīgi, es jūtos tā, it kā es dzīvotu murgā. Ir grūti aptvert, ko mēs esam piedzīvojuši pēdējo divu gadu laikā,” pa tālruni DW sacīja 29 gadus vecā Meriama Marofa Ārvina.
Kad ASV un NATO spēki atkāpās no konflikta izpostītās valsts, islāma fundamentālistu grupas kaujinieki veica zibenīgu progresu, dažu nedēļu laikā iekarojot visu valsti.
Neskatoties uz sākotnējiem solījumiem ievērot sieviešu tiesības saskaņā ar šariata jeb islāma likumiem, talibi kopš tā laika ir noteikuši drakoniskus ierobežojumus sievietēm un meitenēm. Lielākajai daļai no viņiem ir liegta dalība sabiedriskajā dzīvē, atrasties izglītības iestādēs un darba tirgū. Arī sieviešu pārvietošanās brīvība ir stipri ierobežota.
“Es īsti nesaprotu, no kurienes radās cerība, ka talibi ir mainījušies vai pat kļuvuši labāki,” sacīja Ārvina.
«Mēs vienmēr zinājām, ja pie varas nāks talibi, zaudēsim visu, ko bijām sasnieguši. Mēs teicām: “Paskatieties uz teritorijām, kuras jau tolaik kontrolēja talibi, redzat, kā viņi nicina sieviešu tiesības. Bet neviens mūs neklausīja.”
Pat pirms Kabulas sagrābšanas talibi pakāpeniski bija ieguvuši kontroli pār lielu daļu Afganistānas lauku. Viņu kontrolē esošajās teritorijās sievietes un meitenes atradās mājās tradicionālajās dzimumu lomās kā meitai, sievai vai mātei. Afganistānas sievietes un meitenes nedrīkst mācīties vai strādāt, bet savas mājas atļauts atstāt tikai tad, ja to pavada vīriešu kārtas radinieki.
Sievietes bieži tika publiski pērtas vai sodītas ar nāvi, ja viņas pārkāpa Taleban noteikumus.
Mūsdienu talibi īpaši neatšķiras no 90. gadu talibiem, DW sacīja bijusī Afganistānas miera ministra vietniece Alema Alema – tomēr talibi šoreiz ir bijuši piesardzīgāki un pieredzējušāki nekā pirmajā savas varas posmā.
“Šobrīd viņi ir izdevuši jaunu 51 aizliegumu sievietēm, kas ir vairāk nekā viens aizliegums mēnesī,” viņa sacīja.
“Viņi nepaziņoja visu uzreiz, jo nevēlējās nobiedēt pasaules sabiedrību. Arī Afganistānā viņiem sākumā bija jārīkojas piesardzīgi, lai neradītu pretestību sabiedrībā, pirms viņi nostiprināja savu varu.”
ASV valdība bijušā prezidenta Donalda Trampa vadībā uzsāka tiešas sarunas ar talibu grupējumu 2018. gadā. Alema, kura tagad dzīvo Vācijā, uzskata, ka iznākums būtu bijis savādāks, ja Trampa administrācija būtu iesaistījusi procesā prezidenta valdību un vietējos ekspertus.
Vašingtona un tās partneri vēlējās, lai sarunas ar talibiem Kataras galvaspilsētā Dohā pavērtu ceļu viņu iziešanai no Afganistānas, kur talibu kaujinieki kopš viņu gāšanas 2001. gadā bija izrādījuši sīvu bruņotu pretestību Kabulas valdībai un ārvalstu karaspēkam.
Konflikts maksāja tūkstošiem afgāņu civiliedzīvotāju, kā arī ārvalstu karavīru dzīvības. Sarunās ar talibu pārstāvjiem 2020. gada 29. februārī tika panākta vienošanās, nosakot ASV un NATO karaspēka izvešanas grafiku.
“2020.gada februāra līgums cita starpā paredzēja Afganistānas iekšējās miera sarunas, kurās talibi vestu sarunas tieši ar Afganistānas valdību,” sacīja Alema.
“Mēs tam bijām gatavojušies. Miera ministrijā biju izveidojusi dažādas darba grupas un izstrādājusi vadlīnijas un atbalsta pasākumus ar NVO pārstāvjiem no visām 34 valsts provincēm,” viņa piebilda. “Tomēr talibi neizrādīja interesi runāt ar mums. Viņi zināja, ka ASV pamet Afganistānu.”
Tiešas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm deva talibu starptautisku atzinību.
Vienošanās vājināja Afganistānas armijas morāli un ievērojami mazināja tās pretestību Taleban turpmākajai virzībai uz priekšu.
Tas, kas notika Afganistānā 2021.gada augustā, nebija talibu militārs triumfs, bet gan politiska lēmuma rezultāts. Nevienam nebija nekādas informācijas par notikušajām sarunām ar Taliban. Šķita, ka rietumvalstis ir atsaukušas savu atbalstu tā laika valdībai.
Pēc talibu pārņemšanas Asefi nācās pamest valsti, jo viņa tur vairs neredzēja savu nākotni un baidījās par savu dzīvību. “Pēdējo divu gadu notikumi pastiprina sajūtu, ka valsts ir atstāta talibu varā. Šķiet, ka nav nozīmes, kādu haosu viņi sarīko,” viņa sacīja.
“Labākajā gadījumā tiek publicēts kritisks paziņojums, nosodot Taleban politiku.
Afganistānas sabiedrība ir demoralizēta un izsmelta. Ekonomika ir lejupslīdē, un vairāk nekā 20 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Cilvēki cīnās, lai tikai izdzīvotu.”
Ārvina, sieviešu tiesību aktīviste, arī uzsvēra problēmas, kas pēdējo divu gadu laikā nomoka Afganistānas sabiedrību. “Daudzi domā tikai par to, kā pamest valsti,” viņa sacīja.
“Esmu vīlusies, ka pasaules sabiedrība un Afganistānas sabiedrība ir tik ātri kapitulējusi. Tas ir sliktāk, nekā es baidījos. T
aču Afganistānas pilsoniskajai sabiedrībai ir spēcīgs kodols, kas nepadosies. Šo kodolu nevajadzētu novērtēt par zemu. Es ļoti ticu mums”.
