Eksperiments nerunāt krieviski rāda ļoti negatīvu ainu 92
Mani pārsteidz statistikas dati – lielākā daļa krievvalodīgo it kā ir mācījušies latviešu valodas kursos un tiem šo valodu vajadzētu zināt, bet pieredze liecina, ka viņi nevēlas runāt latviski. Jau divus gadus kopš valodas referenduma ilgst mans eksperiments nerunāt ar vietējiem krievvalodīgajiem krieviski, bet piedāvāt sazināties latviski. Pieredze ir pat ļoti negatīva – no 30 līdz 40 krievvalodīgajiem ļaudīm, kuri šajos divos gados uz ielas, sabiedriskajā transportā un veikalos vēlējās no manis kaut ko uzzināt, latviski runāja tikai pāris. Atmiņā labi palikusi kāda sieviete, kura man krieviski kaut ko jautāja veikalā “Maxima”. Kad atbildēju, ka nerunāju krieviski, viņa pat pasteidzās man pretī, lai teikto ar prieku pārtulkotu latviski. Un es viņai ar prieku atbildēju. Bet šāds gadījums no vairākiem desmitiem ļaužu ir tikai viens. Visos pārējos gadījumos krieviski runājošie kaut ko neapmierināti nomurmināja un pagrieza muguru. Kāda sieviete, braucot autobusā, kad atteicos ar viņu runāt krieviski, paaugstinātā balsī sūdzējās savam blakussēdētajam, arī krievvalodīgajam: “Šie (domāts – latvieši) vēl grib, lai ar viņiem integrējas. Kā tas ir iespējams?” Acīmredzot šīs sievietes galvā cieši nostiprinājusies doma, ka integrācija notiks tad, kad latvieši runās viņas valodā – krievu, nevis tad, kad krievi, cienot šo valsti un tās pamatiedzīvotājus, runās latviešu mēlē. Vēl jo vairāk – laikā, kad mans dēls strādāja lielveikalā “Rimi”, krievvalodīgie klienti viņu vairākkārt pat rupji izlamāja par to, ka viņš neprot runāt krieviski. It kā Latvija būtu Krievijas guberņa, kur katram jāzina šī svešvaloda. Paldies “Rimi” vadībai, kas dēlu atbalstīja un noraidīja krievvalodīgo klientu pārmetumus. Toties dēls lieliski zina angļu valodu un viņu vienmēr sauca palīgā, kad kādā “Rimi” sektorā bija jāapkalpo angliski runājoši pircēji. Angliski ar viņu labprāt komunicēja arī ieceļotāji no Krievijas, bet tikai ne vietējie krievvalodīgie.
