“Universālā” atruna – lai klienti saprot 92
Viens no uzņēmumiem, kura darbinieki klientus apkalpo ne tikai latviešu, bet ļoti labprāt arī krievu valodā, ir “Maxima” veikali. Veikalu tīkla pārstāvis Jānis Beseris skaidro: “Visiem mūsu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem, atbilstoši likumam, stājoties darbā, pārbauda latviešu valodas zināšanas. Kasierim jāpārzina valsts valoda. Tiem darbiniekiem, kuri izsaka vēlmi uzlabot savas valodas zināšanas, piedāvājam latviešu valodas kursus. Bet uzskatām, ka atbildēt klientam tādā valodā, kādā viņš ir uzrunājis kasieri, nav likuma pārkāpums. Ja kasieris pārzina jebkuru citu valodu, tad viņš drīkst šajā valodā apkalpot klientu, padarot klienta iepirkšanos ērtāku un saprotamāku abām pusēm.
Iebilstu – man ir informācija, ka “Maxima” veikalos darba valoda ir krievu, kā dēļ latvieši, kas strādā šajā uzņēmumā, savā dzimtenē darba laikā spiesti runāt krieviski. “Maxima” darbā nepieņem jauniešus, kuri nezina krievu valodu. Uz to “Maxima” pārstāvis atbild, ka uzņēmumam nav tādu pilnvaru, kas varētu aizliegt darbiniekiem savstarpēji sazināties krievu vai kādā citā valodā – tā ir katra paša atbildība un gribasspēks lietot valsts valodu saziņā ar saviem kolēģiem.
“Jauniešiem, kuri pretendē uz amatiem, kas ir saistīti ar tiešu klientu apkalpošanu, piemēram, kasieris un informācijas centra darbinieks, krievu valoda sarunvalodas līmenī ir viena no prasībām, jo klientu apkalpošanas sektorā šādas zināšanas ir praktiski nepieciešamas,” uzņēmuma viedokli pauž Jānis Beseris.
Krievu valoda bieži skan arī “Eiroaptiekā”. Situāciju skaidro šā aptieku tīkla pārdošanas un mārketinga departamenta direktors Daniels Ennss: “Eiroaptiekas” uzdevums ir nodrošināt klientiem kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, par zāļu lietošanu un to iedarbību sniedzot saprotamu informāciju. Lielākā daļa mūsu klientu ir no sudraba paaudzes, kuriem padziļināti ir jāizskaidro zāļu lietošana. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu primārā valoda ir latviešu un mūsu farmaceiti to izcili pārzina. Taču mēs saskaramies ar klientiem viņu grūtākajā brīdī, kad viņiem ir nepieciešama kvalitatīva konsultācija un palīdzība un šajā brīdī nevaram radīt klientam papildu spriedzi, radot valodas barjeru.”
Arī iegriežoties Valsts ieņēmumu dienestā, pārliecinājos, ka šajā valsts institūcijā darbinieki ar klientiem bez kurnēšanas runā krievu valodā. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: “Valsts ieņēmumu dienests respektē Latvijas Republikā spēkā esošos likumus un normatīvos aktus, tajā skaitā tos, kas nosaka latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu mūsu valstī. Es pati atbalstu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu gan kā iestādes vadītāja, gan kā Latvijas valstij lojāla pilsone un iedzīvotāja. Tomēr man kā dienesta vadītājai ir jāņem vērā un jānodrošina arī to valstiski nozīmīgo uzdevumu izpilde, kas ir uzticēti manai iestādei. Viens no VID galvenajiem uzdevumiem ir nodokļu un nodevu iekasēšana valsts budžetā, savukārt viens no būtiskākajiem nosacījumiem šā uzdevuma sekmīgā izpildē ir iedzīvotāju konsultēšana un izglītošana nodokļu un muitas normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Tas ir īpaši svarīgi, lai veicinātu brīvprātīgu nodokļu un muitas saistību izpildi, kā arī mazinātu to gadījumu skaitu, kad nodokļu maksātājs kļūdās, pārkāpj nodokļu normatīvajos aktos noteikto un tiek sodīts tikai šo prasību un nosacījumu neizpratnes vai nepārzināšanas dēļ. Mūsu valsts nodokļu maksātāju kopumu veido ne tikai latviešu valodā, bet lielā mērā arī krievu valodā runājošie. Tādēļ mūsu galvenais pienākums – sniegt saviem klientiem iespējami labāko, profesionālāko un kvalitatīvāko apkalpošanu. Turklāt informāciju sniedz citā valodā tikai tajos gadījumos, kad, izmantojot latviešu valodu, nav iespējams nodrošināt nodokļu maksātājam pilnīgu informētību un izpratni par viņam aktuālo jautājumu vai problēmu.”
Kad iebilstu šā apgalvojuma patiesumam, jo pati dzirdēju, kā VID Pārdaugavas klientu apkalpošanas centrā darbinieces ar krievvalodīgajiem nevilcinoties uzsāk sarunu krieviski, Pētersone izsaka pateicību par sniegto informāciju un solās ņemt vērā, lai šādi gadījumi nekļūst par ikdienas normu.
Visiem uzņēmumiem – gan valsts un pašvaldības, gan privātajiem – ir savi īpašie argumenti, kāpēc klientus apkalpot ne tikai valsts valodā, bet arī krievu. Kurā valstī vēl tā notiek, ka institūcijas, veikali, medicīnas iestādes un citi iestādījumi ļaudis nekurnot apkalpo cittautiešu – turku, ķīniešu, afrikandu, krievu un citās valodās?!
Par situāciju Anglijas pilsētā Hantingtonā stāsta latviete Aija: “Kad vēršos pašvaldības vai valsts iestādē, runāju angliski. Ja vēlos saņemt medicīnisko palīdzību, bet angliski nespēju sazināties, iepriekš reģistratūrā varu pieteikt tulku. To bez maksas nodrošina pati iestāde. Tulks pēc darba pabeigšanas iesniedz iestādei “darba uzdevuma” veidlapu, kurā norāda, kur, kad un cik ilgi ir sniedzis savus pakalpojumus. Piezvanot uz VID, pasaku, ka man ir nepieciešams tulks uz/no tādas valodas. Brīdi man liek uzgaidīt, un tad notiek saruna starp mani, tulku un VID darbinieku.”
Kā redzat, Anglijā runāt cittautiešu valodā un prasīt, lai to dara uzņēmumu darbinieki, nepavisam nav norma, kā tas tiek uzskatīts Latvijā.
