Valodas aģentūras pārstāve: satrauc pieaugošā saziņa krievu valodā valsts iestādēs 92
“Uzskatu, ka 2012. gada 18. februāri nevar ņemt par atskaites punktu valodas situācijas analīzē. Valsts valodas statusu latviešu valodai atjaunoja 1988.gadā. 1989.gadā pēc tautskaites datiem, to prata 23% Latvijas minoritāšu pārstāvju, bet pēdējos gados veikto sociolingvistisko aptauju dati rāda, ka tikai 8 – 12% Latvijas mazākumtautību respondentu latviešu valodas zināšanu nav vai tās ir ļoti vājas. Pozitīvi vērtējams fakts, ka daļa valsts valodas prasmes pārbaudes pretendentu, lai paaugstinātu valsts valodas prasmes pakāpi vai līmeni, pārbaudi kārtojuši atkārtoti.
Saprotams, ka izmaiņas valsts valodas situācijā nevar panākt vienā vai divos gados, jo tās saistītas ar viedokļu, uzskatu un lingvistiskās uzvedības maiņu sabiedrībā. Labākais, ko var darīt valsts institūcijas, ir strādāt mērķtiecīgi, ilglaicīgi un konsekventi. Latviešu valodas aģentūra šajos divos gados ir pilnveidojusi mācību un mācību metodiskos materiālus vispārizglītojošo skolu vajadzībām, daudz darīts pedagogu tālākizglītībā, akcentēti latviešu valodas apguves jautājumi pirmsskolā, sniegts atbalsts latviešu valodas apguvei diasporā, domāts par latviešu valodas kā svešvalodas apguvi, par latviešu valodas kā valsts valodas apguvi un starpkultūru izglītību imigrantiem. Veidoti sabiedrībai pieejami elektroniskie materiāli, populārzinātniskie izdevumi.
Jāatzīst gan, ka veikalos, pakalpojumu sfērā un ne tikai latviešu valodas lietojums samazinās. Pēc aptauju datiem, salīdzinot 2009. un 2012. gada rādītājus, negatīvas tendences vērojamas tieši krievu valodā runājošo respondentu atbildēs. Valodas lietojuma statistika rāda, ka lielai daļai ļaužu nav vēlēšanās runāt latviešu valodā un bez latviešu valodas prasmēm vēl joprojām itin veiksmīgi var iztikt. Īpaši uztraucoša ir statistika, kas apliecina, ka arī valsts un pašvaldību iestādēs arvien vairāk saziņa notiek krievu valodā.
Kā mēs labi zinām, sarunā vienmēr ir iesaistītas vismaz divas personas. Minēšu vienu reāli novērotu, Latvijai tipisku komunikācijas piemēru. Pusdienlaikā pie galdiņa sēž vairāki jauni cilvēki. Viens no viņiem ir krievs, bet saruna sākotnēji notiek latviešu valodā. Arī runātāj, kam krievu valoda ir dzimtā, ļoti labi spēj sazināties ar pārējiem latviešu valodā. Varbūt komunikācija notiek lēnāk, varbūt viņš vietām lieto ne to locījumu, bet tas nebūt netraucē sarunai. Kas notiek pēc minūtes – latvieši pāriet uz krievu valodu! Esmu pamanījusi arī citas, pat ļoti absurdas situācijas. Viena notika kabinetā, kur izsniedz Latvijas Republikas pases. Acīmredzot Latvijas pilsonis, kura dzimtā valoda ir krievu, bet kurš labi runā latviski, nāca saņemt jauno pasi un sarunu ar darbinieci sāka latviešu valodā. Savukārt darbiniece, nojaušot, ka latviešu valoda nav viņa dzimtā valoda, nezin kāpēc sarunu ar klientu turpināja krievu valodā. Un tas notika kabinetā, kur saņem dokumentu, kas apliecina piederību Latvijai! Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījums – gandrīz ceturtā daļa, t. i., 23% latviešu, uzrunājot mazākumtautību pārstāvjus, savu dzimto valodu savā valstī lieto samērā reti, ļoti reti vai nekad.
Vēl viens faktors, kas netieši ietekmē vienalga latviešu, krievu vai citu tautību pārstāvju lingvistisko attieksmi un uzvedību – plašsaziņas līdzekļu, īpaši televīzijas, darbība, un valsts amatpersonu lingvistiskā uzvedība. Sāksim ar to, ka pat valsts amatpersonu, politiķu, deputātu, ierēdņu, sabiedrībā pazīstamu cilvēku lingvistiskā uzvedība ir neadekvāta viņu ieņemamajam amatam. Viedokļu līderu un amatpersonu rīcība veido lavīnveidīgu efektu; ja cilvēks valstī ieņem atbildīgu amatu, viņa personiskā rīcība iegūst kolektīvo domu veidojošu spēku. Tā ir nepārprotama ziņa: “Ā, šajā valstī ne tikai ikdienas, bet arī oficiālā saziņā ir pieņemami runāt citas valsts valodā.”
Uz jautājumu, kā vairot cittautiešu vēlmi ikdienā runāt latviešu valodā, atbilde ir ļoti vienkārša – ikdienā visur runājiet latviešu valodā. Un atbildiet sev uz jautājumiem – cik bieži jūs cittautiešus uzrunājat latviski, cik bieži pēc citu uzsāktas iniciatīvas runāt krieviski esat atbildējuši un turpinājuši sarunu latviski?”
