Divi gadi pēc referenduma: krievu valodas spiediens aug, latviešu valodas lietojums sarūk 92
Galvaspilsētā situācija visai drūma
2012. gada 18. februāri un arī vairākus mēnešus pirms tā sauktā valodu referenduma atceros spilgti. Tas bija grūtas gaidīšanas laiks. Pavisam drīz apritēs divi gadi kopš tās dienas, kad nospiestā garastāvoklī ar pazemojuma sajūtu sirdī devāmies balsot, lai latviešu valoda saglabātu vienīgās valsts valodas statusu un tai līdzās nestātos krievu valoda, kas mūsu dzimtajai valodai nozīmētu lēnu nāvi. Tūdaļ pēc referenduma, kad varējām atviegloti uzelpot, politiķi sparīgi solījās ņemt grožus rokās – nācijas integrēt un Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem izskaidrot, cik svarīga loma mūsu valstī ir latviešu valodai. Kāda situācija ir šobrīd? Kas no solītā izpildīts?
Lauku rajonos situācija, manuprāt, ir daudz labāka, bet galvaspilsētā Rīgā, kur cittautieši koncentrējušies visvairāk, tā ir diezgan drūma. Uz katra soļa – gan valsts un pašvaldību iestādēs, gan vēl jo vairāk veikalos, aptiekās, medicīnas iestādēs un citviet – darbinieki, klientus apkalpojot, runā ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Tad kāpēc cittautiešiem pūlēties runāt latviski?! Varētu šķist, ka valstī pastāv divvalodība. Ka LR Satversmē nav noteikts: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”
