Engures novadā pazūd bieži 12
“Sakarā ar iepriekšējo pieredzi mums ir skaidri izstrādāta rīcības taktika, kā rīkoties šādos gadījumos. Pagājušogad Klapkalnciemā noklīda gadu un deviņus mēnešus vecs bērns, vēl pirms tam Antiņciemā meklējām lielāku bērnu, kurš aizmucis no mājām. Bijuši arī citi meklēšanas gadījumi,” stāsta J. Vancāns un biežos pazušanas gadījumus skaidro ar tūrisma popularitāti novadā: “Šeit ir daudz kempingu, atpūtas un viesu māju, kur vasarās atpūšas lielas cilvēku masas, tostarp bērni. Tāpēc arī biežāk rodas šādas situācijas.”
Pērn Klapkalnciemā pazuda bērns kādai Vācijā dzīvojošai ASV pilsoņu ģimenei, kura atvaļinājumā atpūtu baudīja Latvijā, un puisēns no vecāku redzesloka nozuda brīdī, kamēr vecāki centās izbraukt mežā iestigušo auto. “Arī toreiz pazudušo bērnu uzgājām ap rītausmu, kad iespēja atrast ir lielāka. Paliek gaišs, bērnam mazinājusies sākotnējā panika, viņš ir paguris, vairs neiet uz priekšu, bet meklē vietu, kur atpūsties,” secina Vancāns.
Balstās uz masu entuziasmu
Organizācijas “bezvests.lv” pārstāvji Hugo meklēšanas darbos iesaistījās ap pusnakti, jo aicinājumu no policijas saņēma tikai neilgi pirms plkst. 23. “Policija laikam sākotnēji cerēja tikt galā pašu spēkiem. Ja mēs būtu ieradušies ātrāk, tad, iespējams, efektīvāk varētu strādāt suņi, bet, kad simts cilvēki pāri pārgājuši, tad process stipri apgrūtināts, turklāt nedaudz līņāja un mūsu rīcībā nebija nekādas zēna mantas,” norāda organizācijas pārstāve Svetlana Gintere. Šoreiz nācies paļauties uz vietējiem policistiem, kas norādīja, kuras teritorijas jau pārmeklētas, kaut parasti organizācija paļaujas uz pašu pārbaudīto. Arī termokamera neesot līdzējusi, jo mežs bijis pilns meklētāju. “Tomēr ļoti jauki, ka mazajam tieši tur sagribējās pagulēt, jo pārdesmit metru attālumā no vietas, kur viņš gulēja, ir šoseja. Galvenais, ka viņu izdevās atrast sveiku un veselu,” saka Svetlana.
Brīvprātīgi meklēšanas darbos iesaistījās arī jurists Aivars Borovkovs, kurš izteic lielu atzinību gan vietējās pašvaldības, gan Valsts policijas darbiniekiem, kā arī brīvprātīgajiem par lielisku darbu. Viņš slavē informācijas akumulēšanu naktī gan sociālajos tīklos, gan interneta platformās, tomēr norāda uz nepieciešamību optimizēt glābšanas dienestu darbu. “Diemžēl šādi darbi valstī balstās uz masu entuziasmu, jo valstij nav precīza plāna, kā rīkoties šādos meklēšanas, glābšanas gadījumos,” uzskata Borovkovs. Viņaprāt, tie būtu jāanalizē un attiecīgi jāizdara secinājumi. “Piemēram, gan šis, gan pērn pazudušais bērns Engures novadā tika atrasts tikai no rīta, kas liecina, ka meklēšanas darbi tumsā absolūti nevedas,” uzsver advokāts, norādot, ka organizācijas “bezvests.lv” pārstāvji bijuši ļoti labi ekipēti, taču šī grupa esot skaitliski ļoti neliela. Tāpat nepieciešams esot vienots dienests, kas nodarbojas ar komunikāciju ārkārtas situācijā un uz vietas izveido štābu, kas koordinē meklētājus vai glābējus. “Zvanot pa 112, zvanītājs tiek neskaitāmas reizes pāradresēts un neviens nezina, vai galu galā tik tiešām saņem palīdzību. Šoreiz viss organizatoriskais darbs gūlās uz policistu pleciem, kas gan tik tiešām strādāja perfekti,” vērtē jurists.
