Foto – Ieva Lūka/LETA

Publiski apsprieda starprezultātus 0


Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) interesējās, “vai tomēr nav tā, ka tas, ko mēs tagad saucam par neizdevušos komunikāciju, ir neveiksmīga argumentācija par labu jaunās aparatūras iegādei”. Savukārt deputātei Silvijai Šimfai (“No sirds Latvijai”) radies iespaids, ka VAC jaunu tehniku iegādājies sev par nelaimi, jo tā “smalkāk analizēja un sagādāja mums problēmas”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

VAC amatpersonas atzina, ka jaunā asiņu paraugu testēšanas iekārta, kas iegādāta aizvadītā gada decembrī, patiešām esot daudz jutīgāka nekā iepriekšējā iekārta, tāpēc “uzrāda daudz nespecifiskas reakcijas”. Lai simtprocentīgi precīzi konstatētu, vai asinis ir vai nav inficētas ar vīrusu, tās no VAC sūta uz references laboratoriju Latvijas Infektoloģijas centrā. “Diemžēl asinsdonoru centrs publiski apsprieda starprezultātus, kuri no references laboratorijas puses nebija apstiprināti,” secināja D. Mūrmane-Umbraško.

“Ja Latvijas Ārstu biedrības prezidents atļaujas savā rakstā “Delfos” norādīt, ka divas trešdaļas no visiem asinspārliešanas gadījumiem neesot bijušas nepieciešamas, man kā pacientam rodas jautājums: interesanti, kurā trešdaļā es esmu ierindots – vienā vai divās? Ja liela daļa ārstu kļūdās, jo pārlej asinis, tad uzticība ārstiem ir tuvu nullei,” sacīja Saeimas deputāts Aleksandrs Klementjevs (“Saskaņa”), secinot, ka Apinis ar savu publikāciju ir iedragājis ne tikai Klementjeva, bet arī citu donoru uzticību. “Asiņu nodošana ir pilsoņa goda pienākums. Ja no Ārstu biedrības prezidenta izskan, ka šāda rīcība nes vairāk ļaunuma nekā labuma, tad jājautā, kas atbildēs par nāves gadījumiem, kas var rasties tādēļ, ka slimnieki, izlasot Ārstu biedrības prezidenta rakstu, atsakās no asinspārliešanas?” vaicāja Klementjevs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Apinis atbildēja: “Mēs nedzīvojam pagājušajā gadsimtā. Ja mēs nesāksim domāt moderni, tad nekad nemainīsimies. Ir jomas, kur tuvākajā laikā bez asins­pārliešanas nevarēs iztikt – tā ir hematoloģija, politraumas un dažas dzemdības gadā, lielās onkoloģiskās operācijas un sirds operācijas.”

Valsts sekretāra vietniece daļēji piekrita Apiņa sacītajam, ka “mums ir jāiet uz priekšu”. Anesteziologi un transfuziologi VM rīkotajā sanāksmē vienojušies, ka asinspārliešanas jāsamazina, bet neesot iespējams pateikt, ka tieši par divām trešdaļām. Ar ārstiem panākta vienošanās ik pa laikam pārskatīt vadlīnijas, kādos gadījumos asinis tiek pārlietas. Ministrija no savas puses virzīšot ārstu apmācību, lai atjaunotu un uzlabotu zināšanas.

Valsts asinsdonoru centra direktore Iveta Ozoliņa ir atstādināta no amata, pret viņu ierosināta disciplinārlieta, un, kā informēja veselības ministre Anda Čakša, izmeklēšana tikšot pabeigta februārī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.