Valsts kontrole: Dzīvojam uz bumbas ar laika degli 0
Valsts kontrole bija gana skarba pret pašvaldībām.
“Kas mūs darīja bažīgus šajā revīzijā – saglabājoties šādam tiltu nepilnīgas apsaimniekošanas un nepietiekamas finansēšanas modelim un sasummējot to ar šo tiltu būvniecības periodu, mēs faktiski dzīvojam uz tādas bumbas ar laika degli, kad vienā brīdī vai nu valstij, vai pašvaldībai būs šis finansējums jāatrod, jo var būt nepieciešamība pārstāt šos tiltus lietot, ko mēs arī atsevišķos gadījumos savā revīzijā redzējām,” par revidentu secinājumiem stāstīja Piektā revīziju departamenta direktors Oskars Erdmanis.
Valsts kontrole tolaik aplēsa, ka tiltu savešana kārtībā visās novadu pašvaldībās izmaksās vismaz 65 miljonus eiro, bet 20 miljonus vajadzēs jaunu tiltu būvniecībai.
Revidenti skatīja tieši pašvaldībām piederošos tiltus un skaidroja, vai tie ir īpašniekiem svarīgi.
“Ar Brasas tiltu bija tieši šis piemērs, kas ļoti skaidri parādīja preventīvo uzturēšanas darbu nozīmi. Mēs redzējām, ka senākā atzinumā jau ir brīdinājumi par seguma atjaunošanu, par hidroizolācijas neesamību, savukārt jau dažus gadus vēlāk bija runa arī par koroziju pamata konstrukciju stiegrojumā un tamlīdzīgi, kas viennozīmīgi parāda, ka šis laiks, kādā novērst bojājumus, var radīt ģeometriskā progresijā izmaksu pieaugumu,” turpināja Erdmanis.
Valsts kontrole secināja, ka Rīga 90% gadījumu nesāka bojājumu novēršanu uzreiz.
Turklāt, ja nākas tiltu slēgt vai noteikt masas ierobežojumus, kas nereti arī notiek, tas rada būtiskas izmaksas arī tautsaimniecībai. Valsts kontrole rēķināja, par cik sadārdzinātos kravu pārvadāšana, ja uzņēmumiem būtu jāmeklē apvedceļi. Erdmanis par piemēru minēja uzņēmumu, kas apsaimnieko visus Latvijas valstij piederošos mežus.
“Palielinot maršrutu par vienu kilometru, kur vidējais maršruts ir 170 kilometri, pie”Latvijas Valsts mežu” apgrozījuma, tas viņiem izmaksā ap 600–700 tūkstošiem eiro gadā.”
Revidenti pārliecinājās, ka daudzviet tiltu uzturēšana gadiem aprobežojās tikai ar redzamākās daļas periodisku “uzfrišināšanu” jeb bedrīšu aizlāpīšanu un margu nokrāsošanu. Tātad – ar to, ko iedzīvotāji jeb vēlētāji var pamanīt, bet ne būtiskiem remontdarbiem, kam vajag daudz naudas.
Erdmanis apliecināja, ka pēc ziņojuma visi revidentu ieteikumi ir ieviesti un situācijai vajadzētu uzlaboties.
“Tā ir politiska izšķiršanās tāda finansējuma ietvaros, kāds pašvaldībai ir pieejams. Iedzīvotāji, protams, vērtē pašvaldību vadītāju ilgtermiņa redzējumu, vai finansējums no pašvaldības budžeta tiek izlietots īstermiņa pasākumiem bez ilgtspējas un ilgtermiņa ietekmes, vai arī tas tiek izlietots tieši tādiem ilgtspējīgākiem projektiem.”
