Rīgā bojāti 40% tiltu un pārvadu 0
Rīgā ir konstatēti bojājumi apmēram 40% tiltu un pārvadu. Šobrīd satiksmei ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Altonavas ielā. Pirms dažiem mēnešiem pašvaldība to bija spiesta darīt, jo būve kļuva bīstama.
Un šī nav pirmā reize, kad galvaspilsētai nākas slēgt kādu tiltu. 2019. gadā, kad vēl mēra krēslā sēdēja Nils Ušakovs, slēdza satiksmi pār diviem pašvaldībai piederošiem tiltiem – Brasas un Deglava. Tolaik Deglava tiltu slēdza policija, jo pašvaldība uzskatīja, ka būve ir droša, – par spīti ekspertu slēdzienam. Speciālisti būvdarbu kontroles laikā konstatēja tilta nesošo konstrukciju bojājumus.
Tajā pašā gadā sākās arī Brasas tilta remontdarbi, kuru laikā eksperti secināja, ka tilts ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc to vajadzēja pilnībā nojaukt un būvēt no jauna. Taču jau 2013. gadā pašvaldībai speciālisti sniedza norādījumus novērst bojājumus, bet tas netika darīts.
Valsts kontrole aprēķināja, ka šo abu tiltu slēgšanas dēļ autovadītāji ceļā pavadīja līdz 62% vairāk laika, nekā tas būtu nepieciešams. Savukārt tas radīja arī papildu izmaksas.
Taču vēl vairāk no naudas šķīrās pati pašvaldība. Tā izbūvēja un uzturēja pagaidu pārbrauktuvi zem Brasas pārvada. Bez tā, iespējams, varēja arī iztikt, ja tilti būtu pašvaldības prioritāte.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes vadītājs Andrejs Urtāns apliecināja – Vanšu tilts patlaban ir drošs. “Atbilstoši inspekcijas slēdzienam ir veikti nepieciešamie darbi. Tiek darīts, lai varētu pārbūvēt tiltu. Ikdienas uzturēšanas ietvaros tilts tiek regulāri apsekots un, ja tiek konstatēti jauni defekti, tie arī tiek novērsti.”
Tiltam pēdējo reizi galveno inspekciju veica 2023. gadā, kuras laikā ūdenslīdēji vētīja tilta balstus, bet alpīnisti – vantis.
“Tika konstatēti atsevišķi korozijas, seguma un betona konstrukciju defekti. Tika arī noteikts, kādus defektus ir iespējams novērst uzturēšanas ietvaros, lai šo tiltu varētu droši ekspluatēt. Kā arī ir norādīts, ka
tilta pārbūve jāveic līdz 2027. gadam,” paskaidroja Urtāns. Ir skaidrs, ka divu gadu laikā tiltu nepagūs pārbūvēt.
Paredzēts, ka būvdarbu termiņš vien būs līdz diviem gadiem, turklāt projektēšana plānota ne ilgāka par gadu. Bet svarīgākais – vēl nemaz nav atrasts būvnieks, kas šos darbus veiks.
Pirmais mēģinājums bija pagājušogad, kad konkursā pieteicās tikai viens pretendents, kas piedāvāja tiltu pārbūvēt par teju 100 miljoniem eiro. Tas pēc pašvaldības domām bija par dārgu, tādēļ vasarā tā beidza konkursu bez rezultāta, un solīja ilgi nekavēties un rīkot jaunu konkursu.
Urtāns pirmos būvnieka meklējumus neuzskata par izgāšanos:
“Ir ņemti vērā arī ierosinājumi, kas saņemti pirmā konkursa laikā. Ir arī papildināta projektēšanas dokumentācija. Gribētu teikt, ka mēs to [izsludināt jaunu konkursu] plānojām jau izdarīt kādu laiciņu iepriekš. Nedaudz varbūt laiks ir pagājis uz priekšu, bet piegādātāju apspriedi plānojam rīkot februārī vai marta sākumā, un attiecīgi tās ir desmit dienas, un tālāk jau tiek sludināts pats iepirkums.”
Pagājušā gada novembrī pašvaldība jau vienu publisko apspriedi izsludināja, bet to atkārtos, jo mainīja kvalifikācijas prasības, kuras nedrīkst atklāt pirms apspriedes izsludināšanas. Pašvaldība prasības mainīja, lai paplašinātu pretendentu skaitu Vanšu tilta pārbūves iepirkumam.
Pētījums: 2/3 valsts tiltu – sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī
Pirms dažiem gadiem Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ainārs Paeglītis akadēmiskā pētījumā norādīja, ka teju divas trešdaļas no tiltiem valsts īpašumā, kas ir uz vietējas nozīmes autoceļiem, ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
“No drošības viedokļa Vanšu tilts ir apmierinošā stāvoklī, bet no satiksmes drošības viedokļa, protams, ietves tur visas ir nobrukušas un vajadzētu to steidzami remontēt. Divu trīs gadu laikā vajadzētu tomēr uzsākt visus darbus,” sacīja nu jau pensijā aizgājušais profesors, šobrīd transportbūvju inspicēšanas uzņēmuma “Inženierbūve” vadītājs Paeglītis.
Ja šajā laikā būvdarbus uz Vanšu tilta nesāks, būs jāslēdz ietves, pieļāva Paeglītis. “Autotransportam… nu, tās ir tērauda sijas. Tur ir ilgs laiks,” viņš piebilda.
Viņš pastāstīja, ka valstī lielāko daļu no tiltiem uzbūvēja pagājušā gadsimta 70.–80.gados gados, kad betons nebija tik izturīgs kā mūsdienās. Līdz ar to tilti ātrāk bojājas, un to nestspēja samazinās.
Tomēr tiltu stāvoklis Rīgā kopumā esot labāks nekā citās pašvaldībās. “Kādi 50% tiltu Latvijā prasa, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību. Varētu uzskatīt, ka tie ir bojāti tilti,” atzina Paeglītis.
Valsts kontrole 2021. gadā publicēja revīzijas ziņojumu par tiltiem, kā arī tajā pašā gadā stājās spēkā izmaiņas likumā. Viņaprāt, tieši tādēļ pēdējos gados pašvaldības, arī Rīga, rūpīgāk apsaimnieko tiltus.
“Kopš tā laika tiek ievērota standarta prasība, ka ik pēc pieciem gadiem visi tilti tiek inspicēti. Ja pirms tam tā nenotika, tad tagad visas pašvaldības savus tiltus inspicē un saprot, kādā stāvoklī tie ir. Bieži vien bija tā, ka viņi nezināja, ka tilti ir tik sliktā stāvoklī. Ir daudzas pašvaldības, kuras, balstoties uz galvenajām inspekcijām, pēc tam uzreiz projektē remontdarbus vai pastiprināšanas darbus,” situāciju iezīmēja Paeglītis.
