Kā veicināt lauku uzņēmēju eksportspēju? “LA” aptaujā lauksaimniekus 0
Lai iedrošinātu esošos un topošos reģionu uzņēmējus pievērsties savas produkcijas eksportam, sākta iniciatīva par Lauku eksporta klubu izveidi. Pirmā eksporta kluba tikšanās notika 3. maijā Ozolniekos. Valmierā tikšanās plānota 10. maijā, Saldū – 17. maijā, bet 24. maijā – Rēzeknē.
Artūrs Kims, “Kimjāņu” saimnieks: “Par eksportu runājot, jādomā, uz kurām valstīm vēlamies eksportēt. Es audzēju ķiplokus, un šī ir kultūra, ko varētu eksportēt, bet tad jābūt nodibinātiem kontaktiem. Viena no valstīm, kur ķiploki ir pieprasīti, ir Vācija, arī ziemeļvalstīs tie ir iecienīti – Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā. Tas ir jebkura audzētāja sapnis – tikt kādā no šiem tirgiem. Tā kā Latvija ir viena no ekoloģiskākajām valstīm pasaulē, šis būtu viens no stāstiem, ar ko iet pasaulē. Otrs stāsts – jāveic izaudzētā analīzes un ar tām jādodas pie patērētāja. Piemēram, mūsu ķiploks ir divas reizes vērtīgāks nekā spāņu, un tas pircējiem ir jāizstāsta. Mēs visi sagaidām, lai kāds iedotu atbalstu no valsts, bet var gadīties, ka paši vien esam vainīgi, ja eksportā nevedas. Es uzskatu, ka mazāk nepieciešams atbalsts no valsts, bet svarīgākā lieta – vajadzīgs spēcīgs pārdevējs. Mans uzdevums ir ražot, bet pārdošanai eksportā vajadzīgs profesionālis. Gribu gan piebilst – eksports ir labi, bet mēs pagaidām nevaram savu tirgu nodrošināt ar vietējo preci, tāpēc jāstrādā arī pie šā jautājuma risināšanas.”
Tamāra Bisniece, z/s “Meistari” saimniece: “Pieļauju, ka iecere par eksporta klubu dibināšanu dos atdevi ilgtermiņā. Manu saimniecību gan tas neskar, jo šobrīd eksportu neplānoju. Tomēr nepiekrītu uzskatam, ka šobrīd nebūtu jāmeklē eksporta iespējas. Pazīstu zemniekus, kas pērk ķiploku audzēšanas tehniku vai arī to pielāgo savām vajadzībām un gatavojas izvērst šo biznesu. Tas nozīmē, ka jau šobrīd jādomā divi soļi uz priekšu un jāmeklē eksporta iespējas. To pašu var teikt par citiem dārzeņiem – kāpostiem jau ir pārprodukcija, arī bietēm, burkāni izaug kā nu kuru gadu – dažreiz vairāk, nekā spējam patērēt, dažreiz ne. Tas nozīmē, ka jādomā par tirdzniecību ārpus valsts. Uz eksportu var iet lielie dārzkopības uzņēmumi, bet mazajiem būtu jākooperējas. Ja kāds, piemēram, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, uzņemtos atbildību par eksportu, tas būtu tikai labi.”
Rihards Valtenbergs, z/s “Valti” saimnieks: “Lauku eksporta klubu dibināšana ir ļoti vajadzīga, lai varam paplašināt savu darbu. Visvairāk būtu nepieciešams uzticams cilvēks, kas palīdzētu organizēt eksportu, jo līdz šim ar to nav sekmējies. Vajadzētu arī kooperāciju, citādi neesam interesanti ārvalstu tirgiem. Kooperācija nepieciešama, lai varam nodrošināt apjomus un šķirnību.”
Jānis Bērziņš, asociācijas “Latvijas dārznieks” vadītājs: “Ideja par lauku eksporta klubiem ir laba, bet domāju, ka pašlaik mums nav priekšnoteikumu, lai tas strādātu. Krievijas tirgus sankciju dēļ ir ciet, Lietuvā un Polijā mūsu ražotājus “spiež” nost. Turklāt Rietumeiropa šobrīd praktizē liekās produkcijas nonākšanu mūsu tirgū. Ražotāji šobrīd mēģina iet uz Eiropas un citu valstu tirgiem, bet tam vajadzīgi milzīgi apjomi. Jāteic, ka eksporta tirgos šobrīd ir ļoti grūti ielauzties. Tā Zviedrijā un Somijā vietējais tirgus un ražotājs tiek sargāts no lētā importa. Mūsu ražotājiem vajadzētu vēl vairāk kooperēties, lai eksporta tirgus varētu iekarot. Jāpiebilst, ka mūsu lielo pārtikas tirdzniecības veikalu īpašnieki dzīvo citās valstīs, un lai arī šie tirgotāji stāsta, ka 70% ir Latvijā ražotā prece, tā tas nav. Un, ja viņiem kāds piedāvās lētāku preci, viņi to vedīs iekšā. Bet mūsu iedzīvotāju pirktspēja pēdējo 26 gadu laikā nav būtiski pieaugusi. Jāsaka paldies pircējiem, kas pērk vietējo preci. Bet, runājot par eksporta klubiem, gribu teikt, ka eksportam ir jāgatavojas. Ja šodien neesam gatavi to darīt, tas nenozīmē, ka gatavi nebūsim arī rīt. Acis vienmēr jātur vaļā!”
UZZIŅA
* Lauku eksporta klubu mērķis ir palīdzēt gūt nepieciešamās zināšanas ne vien tiem, kuri jau gatavi savu produkciju eksportēt, bet arī tiem, kuri par eksportu domā tikai nākotnes formā.
* Klubu iniciatīva darbosies divos līmeņos – nacionālā līmeņa vadības grupa un reģionālā līmeņa koordinatoru grupas.
* Lauku eksporta klubos bez dalības maksas varēs piedalīties ikviens – mākslinieki, mājražotāji, amatnieki, lauksaimnieki, uzņēmēji un citi interesenti.
