Māra Libeka: Veselības aprūpē pastāv divas paralēlas pasaules. Šobrīd algu jautājums pat nav lielākā problēma 26
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trešdien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pie Veselības ministrijas (VM) rīko brīdinājuma streiku. Aplūkojot šī notikuma motivāciju, rodas sajūta, ka veselības aprūpē pastāv divas paralēlas pasaules – viena, kas ņem vērā reālo dzīvi ar reālajām mediķu algām, un otra – kas seko līdzi valdības pieņemtajiem noteikumiem, kuri neatbilst tam, kas faktiski notiek ārstniecības iestādēs.
Proti, ja iepazīstas ar VM datiem, kuri savākti, balstoties uz slimnīcu iesniegto informāciju, tad redzams, ka, nepieskaitot nekādas piemaksas, 2021. gadā ārstu pamatalga jau bija 2309 eiro, medicīnas māsu – 1290 eiro, bet atbalsta personāla – 843 eiro.
Bet ar piemaksām, tajā skaitā arī par kovida slimnieku ārstēšanu, tā bija attiecīgi 3130 eiro, 1860 eiro un 1220 eiro.
Ar ko tad ir neapmierināta LVSADA vadība? Izrādās ar to, ka netiekot pildīti 2018. gadā pieņemtie noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Tajos norādīts, ka 2021. gadā ārstiem vidējai darba samaksai jābūt 1862 eiro, medicīnas māsām – 1117 eiro un ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 745 eiro. Arodbiedrība prasa, lai ar šī gada 1. jūliju darba samaksa tiek palielināta ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām un ne mazāk kā par 5% pacientu aprūpes personām.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) atteicies tam piekrist, jo, kā teica Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, “mēs ar un bez piemaksām jau esam pagājušajā gadā nodrošinājuši to, ko arodbiedrība prasa nodrošināt no 1. jūlija”.
Nesaprotam, kāds ir šī brīdinājuma streika mērķis, ja vajadzēs streikot, tad ir jāstreiko, bet pagaidām par šādu vajadzību nekas neliecina – tā uzskata diezgan daudzi uzrunātie mediķi. Turklāt tas notiek laikā, kad sabiedrības apspriešanai līdz augusta sākumam ir nodots jaunais mediķu atalgojuma modelis, kurš drīzumā nonāks arī uz valdības galda un kura īstenošanai Veselības ministrija grasās pieprasīt vairāk nekā 56 miljonus eiro, lai to varētu ieviest 2023. gadā. Tas kā pilotprojekts jau tiek īstenots visās universitātes slimnīcās un pagaidām ar diezgan pozitīvām atsauksmēm no pašu mediķu vidus.
Jaunās atalgojuma sistēmas mērķis ir izveidot daudz efektīvāku un caurskatāmāku, taisnīgāku un konkurētspējīgāku samaksas sistēmu medicīnā nekā patlaban. Tādu sistēmu, lai katrs mediķis varētu saprast, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem viņš mēnesī saņem konkrētu naudas summu. Modeļa izstrādātāji sola motivētākus mediķus un pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus, medicīnas personālam izvēloties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā. Ja tas nepiepildītos, tad gan droši vien būtu acīmredzams pamats plašiem nemieriem.
Arodbiedrības vadība bija īpaši satraukusies, ka pie algas palielinājuma netiek mazāk atalgotais personāls, proti, māsu palīgi un sanitāri. Medicīnas māsas palīga alga patlaban ir 722 eiro, bet faktiski, ņemot vērā VM datus, tā sasniegusi 843 eiro. Zināms, ka pedagogu zemākā algas likme ir 830 eiro, bet patiesībā katrā skolā tā ir atšķirīga, tāpat kā māsas palīga alga ārstniecības iestādēs, tad diezin vai būtu pareizi apgalvot, ka māsu palīgu un cita veselības aprūpes atbalsta personāla alga ir neadekvāti zema.
Tiesa, šie cilvēki visasāk izjutīs dzīves dārdzības pieaugumu un viņiem arī visvairāk vajadzētu šo algas pielikumu, tāpēc droši vien viņi būs to pāris simtu skaitā, kuri pulcēsies pie ministrijas. Bet būtu dīvaini klausīties, ja pedagogs, kuram augstākā izglītība, teiktu, ka viņa pamatalga ir pat nedaudz zemāka par medicīnas māsas palīgu, kuram ir vienu gadu medicīnas koledžā iegūta arodizglītība. Varbūt kāds nezina, ko dara medicīnas māsas palīgs, tad paskaidrošu, ka nomaina guļošiem pacientiem “pamperus”, pārģērbj pacientus, izgroza, aiznes un atnes šīberi, paēdina, iedod zāles…
Šobrīd slimnīcās saspringtākais nav algu jautājums, bet gan pavisam citas problēmas. Vai tām tiks segti izdevumi par sadārdzinātajiem elektroenerģijas resursiem, vai ministrija nākamgad nesamazinās valsts budžeta naudu tām slimnīcām, kuras nav ārstējušas tik daudz slimnieku, cik apņēmušās ar Nacionālo veselības dienestu parakstītajā līgumā, kā paēdināt slimniekus par 3,40 eiro, lai viņi nenomirtu badā?
Resursu un pārtikas sadārdzinājuma dēļ nav nevienas slimnīcas, kas spējīgas ēdināt savus slimniekus par tik mazu naudas summu. Jau tagad šim nolūkam tiek tērēti pieci seši eiro un pat vairāk dienā vienam cilvēkam. Ministrija no slimnīcām gaida fiskāli neitrālus priekšlikumus pacientu ēdināšanai. Vai samazinās ēdienreižu skaitu, vai varbūt gatavos maltīti ar minimālu kaloriju daudzumu?
Šis saspīlētais laiks, nenoliedzami, ir ērts, lai vilktu ārā arī “uzpūstas” problēmas, tādējādi parādot, ka arodbiedrība strādā.
