Divās nedēļās pret pievienošanos Stambulas konvencijai parakstījušies 820 cilvēki 2
Aptuveni divu nedēļu laikā par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai parakstījušies 820 cilvēki, liecina informācija sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”.
Kā apgalvo iniciatīvas “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” autors Andris Šimfs, nepievienojoties Stambulas konvencijai, Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.
Apzinoties, ka vardarbība sabiedrībā un ģimenē ir nopietna un risināma problēma, Šimfs tomēr domā, ka Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties konvencija papildus uzliekot valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot pamatos pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās – kultūrā, izglītībā, sociālajās normās, paradumos un tradīcijās, tostarp pārņemot kontroli pār cilvēku privātās dzīves telpu un ģimenes dzīvi.
Iniciatīvas autors aicina Saeimu neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.
Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā Bulgārijā, Sofijā, parakstījis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecina, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam. Kad starptautisks līgums ir parakstīts, to nepieciešams arī ratificēt Saeimā. Reirs aģentūrai LETA skaidroja, ka tagad Labklājības ministrija (LM) sagatavos likumprojektu, par kuru vēlāk lems Saeima.
Vairākas Saeimas frakcijas vēl nav formulējušas galīgo viedokli par Stambulas konvencijas ratifikāciju, tomēr to varētu atbalstīt parlamenta vairākums.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.
Savukārt Tieslietu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija “klaji ignorē” gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
