Divas konfektes, divas neļķītes. Patiesi stāsti par vīriešu skopumu 0
Skopums var būt muļķīgs, zemisks, piespiedu un nemaz ne īsts skopums. Un dažreiz tas ir vienkārši smieklīgs. Vēlāk atceries un nesaproti – nu kas tas bija?! Lūk, pilnīgi absurda skopuma gadījumi, kādus sievietes piedzīvojušas no saviem puišiem un vīriešiem.
Mēs dalījām apelsīnu
Kādu dienu vīrs nopirka pāris apelsīnus un citronu. Vakarā mani apciemoja tēvs un teica, ka māte ir saaukstējusies, tad nu es apelsīnus un citronu aizsūtīju mātei. Kad vīrs atgriezās no darba un redzēja, ka ledusskapī ir tikai viens apelsīns, viņš sarīkoja skandālu: “Kā tu vari izdāļāt manis pirktos produktus”.
Tā nu es naktī, ziemā, ne tajā drošākajā pilsētas rajonā, apskraidīju naktīs atvērtos veikalus, lai nopirktu augļus un nomierinātu vīru.
Vai ir vajadzīgs piebilst, ka vīrs jau man ir – bijušais?
Gādīgais
Draugs vienreiz neļāva man karstā laikā iegādāties ūdeni, jo viņam nebija naudas. Kad es to nopirku pati (“vai man ir jācieš, ja tev nav naudas?”)… viņš izlūdzās man sīknaudu no izdotā atlikuma!
Otrais vīrietis bija paspējis būt draugs ne tikai man. Viņš bija slavens ar to, ka nevienai dāmai neko nepirka. Kādu dienu, ejot kopā ar draudzeni garām saldējuma bodītei, viņš teica: “Es nopirktu tev saldējumu, bet tu klepo!”. Draudzene, protams, bija vesela.
Tev nemaz nav sirds
Stāsts nav par mani, bet kādu radinieci. Viņai bija uzradies draugs – jauns vīrietis, diezgan jauks, šķietami pieklājīgs, strādāja labā darbā. Viņai patiešām viņš patika, un viņa jau sapņoja par to, cik labi viņu attiecības attīstīsies.
Viņš zvanīja un gandrīz vienmēr sagadījās tā, ka viņa bija ļoti aizņemta darbā un nevarēja uzreiz atbildēt. Tāpēc viņa zvanu necēla, bet vēlāk piezvanīja pati. Viņi runāja, vienojās par tikšanos, tikās un tā tālāk. Kopumā viss jauki.
Reiz viņš piezvanīja laikā, kad viņa nebija aizņemta un varēja uzreiz atbildēt. Pēc tam viņai bija jādzird: “Kāpēc tu atbildēji? Kāpēc nepārzvanīji man? Ja būtu pārzvanījusi, man nebūtu jāmaksā par sarunu! Bet tagad man būs pašam jāmaksā par sarunu!”
Aprēķināja
Draugs pažēloja naudu smaržām par 50 eiro, toties uzdāvināja 15 tualetes ūdens flakoniņus, katru eiro vērtībā. Ieekonomēja. Viss aizceļoja uz atkritumu tvertni, arī draugs.
Jāprot izvēlēties, dārgā
Vienam no maniem vīriešiem bija savs mazais uzņēmums – viņš nebija nabags. Kādā kopīgā pastaigā es lūdzu nopirkt man šokolādi. Viņš to nopirka. Drīz vajadzēja doties mājās. Kādu iemeslu dēļ sabiedriskais transports tajā brīdī nekursēja un es lūdzu izsaukt man taksometru. Viņš atbildēja, ka, ja kādai nopirka šokolādi, tad taksometram naudas nav.
Neļķītes
Tas bija sen, bet tomēr. Mani aplidoja viens vīrietis un, lai iepazīstinātu ar visu savu ģimeni, es uzlūdzu viņu uz vecmāmiņas dzimšanas dienu. Viņš atnāca ar divām neļķēm. AR DIVĀM!!! Uz dzimšanas dienu vecākam cilvēkam!!! Uz iztaujāšanu viņš atbildēja, ka bijis neērti pirkt vienu neļķu, bet trīs – nedaudz par dārgu. Īpaši tāpēc, ka es pat neesmu viņa sieva. Protams, es par tādu arī nekļuvu.
Ziedi vēl jānopelna
Viens čalis pirmajā randiņā teica, ka ziedi esot vēl jānopelna. Tas bija arī pēdējais randiņš.
Tā taču ir tava diena, dārgā!
Stāsts nav mans, bet nespēju nepastāstīt.
Astotais marts. Zvans pie durvīm, draudzene atver un pārsteigta ierauga pie tām savu paziņu. Viņam rokās šokolādes konfekšu kārba.
Ja viņš būtu ieradies kosmonauta skafandrā vai jāšus uz kamieļu, viņa nebūtu tik pārsteigta. Jaunais vīrietis bija maigi sakot, paskops. Un nu nāca ar saldumiem un teica sirsnīgu runu.
Tad viņš atvēra kastīti, izsniedza viņai divas konfektes un devās tālāk – apsveikt citas pazīstamās sievietes.
Toties godīgi
Māsa izšķīrās ar vīrieti, viņam bija 30. Dzīvoja kopā sešus mēnešus. Aizejot viņš kārtīgi sadalīja uz pusēm visus sadāvinātos dvieļus-spilvendrānas-galdautus; paņēma vienu no divām laimētajām glāzēm un tieši no saldētavas – iesāktu pelmeņu paku. Nu kāda gan būtu pieauguša vīrieša patstāvīgā dzīve bez pusītes pelmeņu pakas!
Parakstieties par autobusu
Studiju gados kopā ar kursabiedreni stažējāmies Spānijā. Tur laiku pa laikam izklaidējāmies kopā ar vietējo puisi – vienkārši pavadījām laiku kopā, bez flirta. Vienreiz viņš mums iedeva piecus eiro, autobusam nepietika vai kas tamlīdzīgs. Pēc kāda laika, kad mēs jau braucām projām, nopietni centās sarunāt, kā un kad mēs atdosim naudu – ar bankas pārskaitījumu vai citā veidā. Nodrošināts, inteliģents zēns…
Nokrita
Priekšspēles laikā devāmies kopā dušā. Izģērbāmies, skūpstījāmies, karsti, slapji… pasniedzos pēc dušas želejas, lai erotiski noziestos ar putām. Un tad viņš nopietni teica: “Kāpēc tu spied tik daudz želejas? Pietiek ar pilienu, es pārbaudīju.” Ja man būtu loceklis, tas tajā brīdī nokristu uz grīdas.
Bumbiņas
Mans puisis bija ļoti nodrošināts (studentes skatījumā), naktī diskotēkā varēja notērēt manas trīs mēnešu stipendijas. Kādu dienu gatavojāmies romantiski pasēdēt pie manis un pavisam neromantiski iegājām lielveikalā. Nopirkt vīnu, desas. Pēkšņi ieraudzīju iepakojumā trīs tenisa bumbiņas, maksāja nedārgi. Un es tikko lasīju kādā žurnālā, ka bumbiņas var izmantot dūnu jakas mazgāšanā. Nopirktie produkti maksāja daudzas reizes vairāk, bet bumbiņas viņam bija pārāk dārgas! Kā tas mani saniknoja!!! Protams, nekas mums nesanāca. Ne jau bumbiņu dēļ… Vai varbūt arī to dēļ.
Nebūšu sponsors
Man bija 19 gadi, manam toreizējam draugam – 31 (es to pieminu, jo nabadzīgam studentam būtu piedevusi). Viņš man nopirka krēmu un pieniņu kosmētikas noņemšanai. Un tad viņš teica, ka tos nopircis, lai es lietotu tikai mājās pie viņa, jo viņš netaisoties mani sponsorēt.
Avots: pics.ru
