Divas jaunas filmas par Kremļa manipulācijām. Abas Krievijā aizliegtas 13
Ja kāds indē ūdeni tavā akā, runas par viedokļu dažādību un iecietību diezin vai tevi pārliecinās. Bet ko darīt, ja kāds izmanto masu medijus, lai izplatītu dezinformāciju, provocētu konfliktus, grautu sabiedrības uzticību valstij, īsāk sakot, indētu apziņu? Leģitīma pārliecināšana ir šķirama no nepieļaujamas manipulācijas. Ja kādam vēl nav skaidrs, kāpēc ir jābloķē Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu retranslācija Latvijā, iesaku noskatīties divas dokumentālas filmas, kas nule nākušas klajā. Abas ir veidojuši krievu žurnālisti, abas Krievijā ir aizliegtas.
Hibrīdstāsts
Sākšu ar nelielu atkāpi. 2013. gada 19. decembrī preses konferencē Maskavā, kur piedalījās vairāki simti ārvalstu un Krievijas žurnālistu un ko tiešraidē redzēja miljoni televīzijas skatītāju, Sergejs Loiko, “The Los Angeles Times” korespondents, uzdeva jautājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: “Vai ir iespējams, kaut vai hipotētiski, ka Krievija ievestu savu karaspēku Ukrainā? Jā vai nē?” Putina atbilde bija: “Mēs negrasāmies vicināt zobenu un ievest karaspēku. Pilnīgas muļķības. Nekā tāda nav un nevar būt.” Pilns jautājuma un atbildes teksts pieejams ŠEIT.
2014. gada nogalē Sergejs Loiko nokļuva kauju epicentrā Doņeckas lidostā. Tur redzētais, sajustais un piedzīvotais kļuva par pamatu diviem romāniem, kas līdz sāpēm skaudri atklāj patiesību par karu, kurš netika pieteikts, taču joprojām turpinās. Par karu, kura varēja nebūt, un par varoņiem, kas gribēja dzīvot, tomēr bija gatavi mirt. Mirt par brīvību – par demokrātisku, no Kremļa neatkarīgu Ukrainu.
2015. gadā par fotogrāfiju un rakstu sēriju, kas tapusi, strādājot Ukrainas austrumos, Sergejs Loiko tika apbalvots ar vienu no svarīgākajām amerikāņu žurnālistikas balvām – “Overseas Press Club Bob Considine Award”.
Sergeja Loiko romāni “Lidosta” un “Reiss” ir kļuvuši par bestselleriem, izdoti vairāk nekā divdesmit valodās, arī latviski.
Šā gada februārī Ukrainas televīzijā notika viņa četru sēriju dokumentālās filmas “Hibrīdstāsts” (“Гибридная история”) pirmizrāde. Tas ir izcils pētnieciskās žurnālistikas darbs, kas atšķetina spriedzes filmas cienīgu Kremļa spiegu tīklu, kur ir viss – mīlestība, nodevība, karš, provokācijas, apcietinājums.
To var atrast resursā “YouTube”, ievadot atslēgas vārdus “Sergei Loiko film Hybrid Story” (iespējams noskatīties gan krieviski, gan ar angļu subtitriem) vai skaties ŠEIT.
Mediafrēnija
Žurnālists Igors Jakovenko ir bijis Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdis, Valsts domes deputāts. Jau vairākus gadus raksta blogu, kam pēc tīmekļa servisa “Blogger” datiem ir septiņi miljoni regulāru sekotāju. Šogad aprīlī “YouTube” kanālā viņš publicēja savu filmu “Mediafrēnija”, kur atklāj dziļās un šaušalīgās pārmaiņas, kas notikušas Krievijas masu medijos pēdējo astoņpadsmit gadu laikā, padarot tos par bīstamu ieroci, kurš apdraud ne vien pasauli, bet arī pašu Krieviju: “Putins un viņa režīms iznāca no televizora. Lai tas varētu notikt, viņiem vajadzēja nogalināt žurnālistiku.”
Kas ir mediafrēnija? Ar ko tā atšķiras no Staļina un Hitlera propagandas? Par to šis stāsts. Atrodams resursā “YouTube”, ievadot atslēgas vārdus “Медиафрения”, vai var skatīties ŠEIT.
