– Daudzi gan joprojām neapzinās izglītības vērtību. 2
– Protams, un tas sākas jau ģimenē. Ne visās ģimenēs izglītība tiek atzīta par vērtību, daudz kas cits šķiet nozīmīgāks. Taču jāatceras, ka bezdarbnieku vidū tikpat kā nav cilvēku ar augstāko izglītību.
L. Ribickis: – RTU jau piecus gadus ir līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas mums ziņo, vai mūsu absolventi maksā nodokļus un kādā apjomā. Mūsu pienākums ir to zināt. No visiem RTU absolventiem 97,5 procenti strādā un maksā nodokļus. Un tie, kas nestrādā, lielākoties ir topošās un jaunās māmiņas.
Problēma ir, ka 30 procentu jauno studentu nav spējīgi sekot programmai. Mums viņi papildus jāapmāca, mācot to, kas bija jāapgūst vidusskolā. Tāpēc, lai audzinātu spējīgus studentus, esam atvēruši savu Inženierzinātņu vidusskolu, kurā mācības tiks sāktas no 1. septembra.
J. Gardovskis: – Mums savukārt ir Jauno mediķu akadēmija, kur gatavojam medicīnas studijām 200 vidusskolēnu. Bija ļoti liela atsaucība, visas vietas izķēra stundas laikā. Akadēmijas laikā var arī saprast, vai medicīna tiešām ir tā joma, kas interesē. Ir arī sagatavošanas kursi. Taču, kaut arī RSU iestājas labāko ģimnāziju beidzēji, tāpat ir diezgan liels atbirums, jo studiju process ir grūts.
– Kāpēc izveidota tāda sistēma, ka daļai jauno mediķu, kuri izskoloti par valsts naudu, nav iespējas pēc tam Latvijā mācīties rezidentūrā, lai kļūtu par pilntiesīgu ārstu. Šā iemesla dēļ daudzi par valsts naudu izskolotie jaunie mediķi spiesti pārcelties uz ārvalstīm.
– Nav pareizas plānošanas. Vajadzētu būt tā: cik valsts apmaksātu vietu ir medicīnas studijās, tik arī rezidentūrā. Taču mediķus par valsts naudu skolojam gan mēs, gan arī LU. Mums tam naudu piešķir Veselības ministrija, bet LU – Izglītības un zinātnes ministrija. Savukārt rezidentūrai naudu piešķir tikai Veselības ministrija, un uz šo finansējumu jau pretendē abu universitāšu skolotie mediķi. Pareizi gan būtu, ja visiem jaunajiem mediķiem būtu iespēja mācīties rezidentūrā, jo bez tās nevar iegūt mediķa specializāciju.
– Jauni mediķi tiek aizraidīti uz ārzemēm, bet tikmēr ārpus Rīgas dažādu speciālistu trūkst.
– Tā ir, taču esam noslēguši sadarbības līgumus ar vairākām pašvaldībām. Ir pašvaldības, kas maksā stipendijas, apmaksā rezidentūru tiem, kam nav pieticis valsts līdzekļu, piedāvā prakses vietas. Tāpēc virzība uz darbu ārpus Rīgas ir palielinājusies.
