– IZM plāno piešķirt augstskolām papildu finansējumu par starptautisku sadarbību, bet, ja sadarbojaties Latvijas līmenī, tad laikam nekā. 2
J. Gardovskis: – Iespējams IZM nemaz negaidīja, ka šāda sadarbība Latvijas līmenī būs, jo pašmāju augstskolas ne vienmēr vēlas sadarboties. Mēs esam drosmīgi inovatori, esam pragmatiski sapratuši, ka kaulu viens otram nost neņemam, tātad nav iemesla vienam uz otru rūkt. Taču gan jau, ka arī konkurenti, ja būtu pragmatiska attieksme, spētu sadarboties. Sadarbojoties augs gan RTU, gan RSU. Tādējādi varbūt vairāk jaunieši vēlēsies studēt tepat Latvijā, nevis brauks uz ārzemēm, kur varbūt arī paliks.
– Bet ar Latvijas Universitāti (LU), kurai ir līdzīgas studiju programmas un kura ir otrā Latvijas augstskola, kur var studēt medicīnu, jūs tomēr nesadarbojaties.
L. Ribickis: – Ar LU tiešām nav tāda sadarbības līguma. Tomēr mēs sadarbojamies, piemēram, daļu brīvās izvēles priekšmetu var apgūt arī LU.
Jūs pieminējāt starptautisku sadarbību: domāju, ka RTU un RSU sadarbības dēļ arī ārvalstu augstskolu un pētnieku interese par mums pieaugs, ja vien būs pētījumu rezultāti, būs zinātniskās publikācijas.
– Ja jau runājam par starptautisku sadarbību, jājautā: kāda ir jūsu sadarbība ar Krievijas augstskolām un zinātniekiem?
– Pēdējos četros gados RTU noslēgusi līgumus ar kādām 30 augstskolām Krievijā. Arī uz RTU rīkotajām zinātniskajām konferencēm brauc pētnieki, arī referenti no Krievijas. Protams, ka sadarbību atvieglo tas, ka universitātē ir studenti un mācībspēki, kuru dzimtā valoda ir krievu. Taču starptautiskās konferences notiek tikai angliski. Brauc arī viesprofesori no Krievijas, bet oficiāli viņi netiek uzskaitīti, jo Latvijā ir sistēma, ka viesprofesori skaitās vien tie, kuri ierodas no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Augstskolām izvirzīta prasība, ka vismaz pieciem procentiem mācībspēku jābūt viesprofesoriem un ierobežojums par ES laikam tika ielikts likumā bailēs, ka pretējā gadījumā visi viesprofesori būs no Krievijas. Taču līdz ar šo ierobežojumu “neskaitās” arī, piemēram, viesprofesori no ASV vai Kanādas.
J. Gardovskis: – RSU sadarbība ar Krieviju nav tik plaša, jo medicīnā Latvijā un Krievijā daudz kas atšķiras. Mēs jau daudz ko esam pārņēmuši no Rietumiem, kamēr Krievijā daudz kas vēl saglabāts no padomju laikiem.
– Pierasts uz Latvijas augstāko izglītību raudzīties ļoti kritiski un pieticīgi, tāpēc ar izbrīnu vēroju, ka gana daudz ārvalstu jauniešu brauc uz Latviju studēt. Ar ko izskaidrojama ārvalstu studentu interese?
– Jā, mums ir 20 procenti ārvalstu studentu. Šogad paiet 25 gadi, kopš esam sākuši uzņemt ārvalstu studentus. Viens no iemesliem, kāpēc ārvalstnieki izvēlas RSU, ir pieredze, kas nozīmē – mūsu attieksme, zināšanas, vide, ko esam izveidojuši, balstoties mūsu ilgstošajā darbā, strādājot ar ārvalstu studentiem. Otrs: RSU izsniegtie mediķu diplomi ir derīgi visā ES bez papildu eksāmenu kārtošanas. Trešais: kvalitāte. Ārvalstniekiem piedāvājam studijas angļu valodā, taču puse ārvalstu studentu nāk no Vācijas, vēl trešdaļa – no Skandināvijas. Studenti novērtē to, ka mums ir diezgan labi organizēta teorētiskā izglītība, kā arī plašākas prakses iespējas nekā ārvalstīs, kur studentu pieeja klīniku pacientiem un dalība kādās manipulācijās ir ierobežotāka. Strādāt Latvijā gan lielākā daļa nepaliek, jo viņu dzimtenē darba samaksa mediķiem ir krietni lielāka. Ārvalstu studenti ir arī labs pienesums tautsaimniecībai. Piemēram, dzīvokļu īrē viņi samaksā gana lielas summas. Domāju, ka būtu nepieciešams arī lielāks valsts atbalsts augstskolām, kas uzņem daudz ārvalstu studentu. Valsts varētu līdzfinansēt, piemēram, dienesta viesnīcu būvi. Tikai par savu naudu to nevaram atļauties finansēt.
L. Ribickis: – Jā, diemžēl augstskolu infrastruktūras attīstība no valdības puses pēdējos gados nav atbalstīta. Taču, runājot par ārvalstu studentiem, arī RTU pēdējos trijos gados to skaits četrkāršojies. Ieskaitot arī apmaiņas studentus, nu jau viņu ir ap 1200. Domāju, ka ārzemniekiem šķiet pievilcīga arī samērā zemā studiju maksa. Piemēram, Zviedrijā tā būtu trīs vai pat četras reizes lielāka. RTU ārvalstu studenti gan visvairāk nāk no Indijas un Uzbekistānas. Gan pašu, gan ārvalstu studentiem aizvien piesaistoša šķiet arī studentu pilsētiņa, ko veidojam Ķīpsalā. Starp mācībspēkiem nu jau ir ne vairāk kā desmit procenti pasniedzēju, kas nespēj brīvi lasīt lekcijas angļu valodā. Atjauninām pasniedzēju sastāvu, bet tajā pašā laikā jāatzīst: ir profesori, kuri pat 80 gados spēj izcili lasīt studiju kursus. Zināšanu nodošana ir īpaša māka.
J. Gardovskis: – Par mācībspēkiem gribu piebilst – ne visiem mācībspēkiem jābūt izciliem zinātniekiem, taču, lai studiju process būtu kvalitatīvs, katram mācībspēkam kaut nedaudz būtu jānodarbojas ar pētniecību, jo tas veicina attīstību – liek lasīt un domāt. Tas ir radošs process.
