Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls. Foto – Shutterstock

No analīžu rezultātiem ar apstiprinātu Epšteina-Barra vīrusu lielāks posts nekā no vīrusa 1

“Maniem mazbērniem konstatēja Epšteina-Barra vīrusu. Viņi tagad nevar iet uz bērnudārzu. Kas tā par slimību? Cik lipīga? Kā ārstējama un kādas var būt sekas? Kur meklēt palīdzību? Lūdzu kāda speciālista konsultāciju!” Marija M. Krustpils novadā

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Ja ir zināma diagnoze, ārsta pienākums bija to arī izskaidrot vecākiem vai vecvecākiem, ja paši neizjautājāt. Grūti arī noticēt, ka ārsts nav nozīmējis ārstēšanu, jo tad atkristu arī jautājums, kur meklēt palīdzību. Terapija ir ģimenes ārsta, pediatra vai infektologa ziņā.

Epšteina-Barra vīruss izraisa infekciozo mononukleozi – vienu no herpes vīrusu variācijām, ar ko inficējas lielākā daļa pasaules iedzīvotāju. Vīruss visbiežāk izplatās ar siekalām. Parasti to pārslimo bērnībā vai pusaudžu vecumā, bet, ja nav gadījies, dažkārt var saslimt arī pieaugušie.

CITI ŠOBRĪD LASA

Infektologs Uga Dumpis mierina, ka šī slimība ir labdabīga.

Bieži vien uztraukums, ko rada analīžu rezultātos uzrādītā vīrusa antivielu klātbūtne, ir lielāks nekā posts, ko slimība rada citādi veselam cilvēkam.

Slimības pirmās pazīmes ir iekaisums, sāpes kaklā un palielināti limfmezgli. Var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Daļai inficēto šīs slimības pazīmes mēdz būt vāji izteiktas un paliek pat nepamanītas, taču, ja ir novājināta imunitāte, var būt limfomas risks, palielināties liesa vai aknas un rasties novirzes aknu funkcionālajos testos. Tomēr slimība nav letāla.

Nespecifisko un citām bērnu slimībām raksturīgo simptomu dēļ Epšteina-Barra vīrusu ne vienmēr konstatē. Diagnozi nosaka, balstoties uz simptomiem un veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Mononukleozei nav nedz specifiskas terapijas, nedz vakcīnas. Simptomus ārstē, pielietojot pretvīrusa preparātus. Taču tie mēdz pāriet arī bez ārstēšanas, tādēļ U. Dumpis iesaka neuztraukties, ja nav izrakstītas nekādas zāles.

Simptomi pazūd vidēji divu nedēļu līdz divu mēnešu laikā. Tikai dažos gadījumos atveseļošanās mēdz būt ilgāka. Vīrusu var atrast arī vesela cilvēka siekalās, jo tas spēj palikt dažās šūnās apslēpts visu atlikušo mūžu – tieši tāpat kā herpes vīruss, kas izraisa tā saukto aukstumpumpu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.