Arhitekti iebilst pret Birkerta iecerēto Okupācijas muzeja piebūvi 60
Ārēji korektā, taču saspringtā gaisotnē vakar Latvijas Arhitektu savienības namā norisinājās publiska diskusija “Laukums piemiņai un nākotnei”, kurā apsprieda arhitektes Zaigas Gailes un viņas atbalstītāju iniciatīvu saglabāt Okupācijas muzeja ēku Strēlnieku laukumā esošā veidā un necelt pie tās Gunāra Birkerta iecerēto piebūvi Nākotnes nams.
Nākotnes nama un padomju okupācijas upuru memoriāla “Vēstures taktīla” projekts ekonomiskās krīzes un citu iemeslu dēļ kopš 2007. gada bija iestrēdzis, un nu, kad valdībā beidzot tam atrasti līdzekļi, nākusi negaidīta ideja visu apturēt. Runa ir par Z. Gailes vēstuli “Par Okupācijas muzeja ēkas un Strēlnieku laukuma ansambļa aizsardzību un saglabāšanu”, kas Kultūras ministrijai, Rīgas domei, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) un vēl vairākām institūcijām nosūtīta 2015. gada 3. martā. Vēstuli parakstījuši 20 arhitekti, paziņojot, ka nodoms īstenot Nākotnes namu ir jāpārskata; 1970. gadā celtā bijušā Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja (OM) pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza “Stūra mājai”. Gaile un viņas piekritēji rosina OM mest pie malas projektu, kurā kopš tā sākšanas 2001. gadā ieguldīts tik daudz spēka un līdzekļu. Jāatzīmē, ka Nākotnes nama projekts saskaņots VKPAI un patlaban atrodas Rīgas būvvaldē, bet “Vēstures taktīlas” gadījumā notiek sarunas par tehniskā projekta izstrādi. Projektā valsts ieguldījusi jau vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
Lai ko arī apgalvotu idejas paudēji, tā izskatās dīvaina. Un tas nav tikai OM darbinieku viedoklis. Tā domā arī daļa arhitektu, par spīti tam, ka arī viņiem arhitektūras mantojums nav vienaldzīgs. Uz diskusiju bija ieradušies arhitekti, kultūrvēsturnieki, muzeju darbinieki, vairāki Nacionālās apvienības deputāti, publikā bija arī Z. Gailes dzīvesbiedrs ekspremjers Māris Gailis. “Šis projekts nav tikai jautājums par pilsētvides attīstību un arhitektūru, tas ir jautājums arī par sociālo atmiņu, par cilvēku grupu, kas emocionāli ļoti gaida šo projektu. Es aicinātu ņemt vērā represēto viedokli,” viedokļu apmaiņas sākumā sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Diskusijas rīkošana nekādā gadījumā nenozīmējot valdības gatavošanos atteikties no memoriāla represētajiem.
To, ka OM ļaudīm un represētajiem sāp pašreizējie notikumi, varēja saklausīt gan OM biedrības valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa, gan Latvijas Politiski represēto apvienības vadītāja Gunāra Resnā uzrunās. Resnā kungs atklāti atzina, ka ir samulsis par situāciju, jo jebkurš grozījums nozīmē daudzu gadu vilcināšanos un liek jautāt, vai un cik daudz politiski represēto vispār ieraudzīs memoriālu padomju okupācijas upuriem. Represēto pārstāvis priekšlikumu atteikties no muzeja pārbūves un memoriāla komentēja ar līdzību par zemnieku: tas nolīdis mežu, iekopis lauku, rudenī iesējis rudzus, bet pavasarī viņam paziņo, ka šajā laukā būs hipodroms, jo tā izdevīgāk.
V. Nollendorfs uzsvēra, ka ēka tikai tāpēc saglabāta, ka tajā bija muzejs, jo 1999. gadā bijis priekšlikumi namu nojaukt. “Neņemiet ļaunā, bet mums ir jautājumi vēstules autoriem,” savas uzrunas beigās sacīja OM pārstāvis. Vai parakstītāji apzinās, kādas finansiālas un morālas sekas būtu lēmumam par OM un memoriāla projektu apturēšanu? Vai pamats uzskatīt, ka projektu apturēšanai varētu būt kāds sakars ar plāniem par Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ēkā? Kāpēc modernisma stila ēkas saglabāšana kļuvusi tik aktuāla tagad, 2015. gadā; kur vēstules parakstītāji bija agrāk? Kāpēc izvēlēts laiks, kad projekti ir teju gatavi realizācijai? Turklāt muzeja darbības kavēšana notiek tieši tad, kad savu propagandu, arī vēstures jomā, pastiprina Krievija.
Z. Gailes atbildes nepārliecināja. Viņa runāja par Gunāra Lūša-Grīnberga projektētās ēkas īpašo arhitektonisko vērtību, par memoriāla mākslinieka Kristapa Ģelža it kā nevēlēšanos turpināt projektu un apšaubīja Nākotnes nama nepieciešamību, jo arguments, ka muzejam trūkstot telpu darbiniekiem, esot aplams. Gailes kundze pirms dažām nedēļām apskatījusi muzeja ēkas pagrabstāvu un ieraudzījusi 300 kvadrātmetru platības, kur pietiekot vietas visam. Muzejs taču varot izmantot arī “Stūra māju”. “Piebūve nav vajadzīga. Projekts netika sākts ar rūpīgu esošo telpu analīzi,” sacīja Gaile. Viņa kā represētā meita, neesot pret muzeju, taču nedaudz vēlāk atkārtoja: “Es tiešām ar pilnu atbildību saku, ka jūsu muzeja plānošana nav bijusi saprātīga.” Muzejs esot ēku pats “nolaidis līdz klinķim”… Arī arhitekts profesors Jānis Krastiņš, kurš jau agrāk kritiski izteicies par Gunāra Birkerta veikumu, sev raksturīgajā, impulsīvajā stilā apgalvoja, ka Nākotnes nams uzcelšanas gadījumā, pārkāpšot būvnoteikumus un “izkropļos ēku”. Profesoram oponēja arhitekts Jānis Lejnieks: “Man ir kauns, ka mēs te runājam tā, it kā mums būtu jāattīsta kāds lielveikals.” Tāpat Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs atzina, ka īsti līdz galam nesaprot projekta pretiniekus. Komentējot Gailes sacīto, viņš aizrādīja, ka muzeja pagraba pārbūve prasītu lielus līdzekļus, turklāt biroju veidošana pagrabos bez dienasgaismas neatbilst mūsdienu normām. Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis debatēs ieņēma tādu kā izvairīgu pozīciju, pieļaujot esošo projektu pārskatīšanu, ja tas nestu labāku risinājumu.
Kopumā radās iespaids, ka Z. Gailes piekritēji, kaut arī kategoriskāki, tomēr nav vairākumā. Baumu līmenī melš par Gailes ieinteresētību saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja izbūvi RTU vecajā ēkā. Gaile gan diskusijā izteicās, ka tas neesot jautājums viņai, un arī kultūras ministre lūdza šīs lietas nesaistīt. Pēc citas versijas, tas ir vienkārši arhitektu “cunftes kašķis”, šajā gadījumā vērsts pret G. Birkertu.
Kultūras ministre Melbārde diskusijas laikā, šķiet, patiešām jutās neērti. Noslēguma vārdos viņa atgādināja, ka diskusija ir krietni novēlota un viņa jūt morālu pienākumu: “Ja es sāktu no tā atkāpties, tas izskatītos ļoti dīvaini. Piedodiet, bet es nebūšu politiķis, kas apturēs šo projektu. Pieļauju, ka kādam citam varbūt ir lielāka motivācija to darīt.” Tikmēr Gaile apgalvoja, ka runās ar Ministru kabineta vadītāju Laimdotu Straujumu.
