Protams, gan šādus, gan līdzīgus skatus varētu norakstīt uz žurnālistu bagāto fantāziju, ja vien tos nebūtu novērojuši daudzi cilvēki. Piemēram, 1914. gadā virs vācu–krievu frontes iecirkņa milzīgu sievietes figūru debesīs novēroja tūkstošiem abu pušu kareivju. Protams, vispirms izplatījās baumas, ka tā bijusi kārtējā kristiešu Svētās Marijas parādīšanās, kura tādējādi svētījusi kareivjus uzvarai, taču – nepaskaidrojot, tieši kurai pusei viņa vēlējusi šo uzvaru… 0
Daudzi jau tajā laikā centās skaidrot, ka “Jaunava” parādījusies, pateicoties jaudīgam projekcijas lukturim. Interesanti, ka tieši tādu skaidrojumu “debesu kino” savulaik devis V. Fulks, kurš savā atmosfēras parādībām veltītajā grāmata par to rakstījis jau… 1640. gadā. Jāpiebilst, šī grāmata joprojām spēj pārsteigt ar savu patiešām zinātnisko pieeju pētāmajam jautājumam un dziļi pamatoto aizspriedumaino priekšstatu kritiku.
“Visi šie redzējumi varēja rasties divos ceļos: mākslīgā un dabiskā. Mākslīgi tos izraisa, izmantojot noteiktus spoguļus un instrumentus, kas izgatavoti atbilstoši slepeniem kādas zinātnes likumiem, un šo zinātni dēvē par katoptriku (zinātne par spoguļiem un gaismas atstarošanos). Tomēr parasti šīs parādības rodas dabiskā ceļā, kad dažādu īpašību dēļ gaisā pēkšņi sāk atspoguļoties viss, kas notiek uz zemes”.
Visdrīzāk, šiem pirms 370 gadiem teiktajiem vārdiem ir grūti kaut ko vēl piebilst.
