Kaifs par brīvu 0
Sen zināms, ka čukstus un citas klusinātas, maigas skaņas uztveram kā tīkamas, tās it kā raksturo tuvību, intimitāti. Mūzikas psiholoģijā līdzīgi tiek aprakstītas īpašas sajūtas, būtībā parastas trīsas, kas ir atbildes reakcija uz dažām skaņām, tostarp negaidītām muzikālām pasāžām. Tomēr tā dēvētais ASMR fenomens pašlaik netiek uztverts zinātniski. To gandrīz neesot iespējams izpētīt, jo dažādi cilvēki uz vienādiem trigeriem jeb sajūtu izraisītājiem reaģē atšķirīgi.
Daži apgalvo, ka mūsu smadzenes atsevišķus skaņas un redzes efektus uztver kā īpaši tīkamus, līdz ar to sāk izstrādāties endorfīni un vairoties serotonīns, kas arī rada labsajūtu. Taču citi pētnieki šādu sajūtu sniegšanas un gūšanas kāri skaidro ar vēlmi gūt uzmanību, pat salīdzina ar to, kā pērtiķīši ieskā cits citu, atbrīvojot no blusām.
“Manuprāt, šis fenomens ir pazīstams tik ilgi, kamēr vien pastāv cilvēce. Jebkurš smadzeņu kairinājums, uz ko fokusējamies, var sniegt mirkļa apmierinājumu. Maņām nonākot brīvā uzmanībā ar ārējiem signāliem, kas vienmērīgi atkārtojas, cilvēks iziet no koncentrēšanās rāmja, kas visu laiku pastāv un mūs ierobežo. Tātad paliek šajā tagadnes brīdī ar savām bioķīmiskajām reakcijām ļoti koncentrētā veidā,” uzskata psihoterapeits Valdis Briedis.
