Vai nodot zvērestu ir nodevība? Dite Liepa analizē izplatītus stereotipus 1
“Ja liekas, var sasisties,” šādu vai tamlīdzīgu frāzi dzirdējuši daudzi. Arī man skolā tika iemācīts, ka tā teikt nedrīkst – kļūda! Šoreiz rakstā – par dažādām esošām vai neesošām valodas kļūdām, uz kurām vēstulēs un zvanot norādījuši iedzīvotāji.
Varu izveidot gluži vai šādu “kļūdu” sarakstu: pasniedzējs neesot labs vārds, jo tā ir persona, kas pasniedz mēteli, tāpēc augstskolā šī persona jāuzrunā kā asistents, mācībspēks, lektors, docents vai profesors.
Strādāt caurām naktīm nedrīkstot teikt, jo cauras varot būt tikai zeķes.
Smags raksturs nedrīkstot būt, jo smags esot tikai koferis vai soma. Kontaktēties nedrīkst, jo kontakti esot tikai elektrībā vai seksā. Vakaros piekust arī nedrīkst, jo tādā gadījumā cilvēks piekūstot kādam klāt. Drīkstot tikai nogurt, jo kūstot tikai metāli vai sniegs.
Pasūtīt laikrakstu vai kleitu nedrīkst, tas esot rupji, tāpēc laikraksts vai kleita esot jāpasūtina. Piedot nevienam nedrīkst, jo piedot varot tikai gāzi. Vilciens esot tikai dzelzceļa transportlīdzeklis. Zvērestu nodot nedrīkst, jo tā esot nodevība. Griezties pēc palīdzības nedrīkst, jo griezties varot tikai ap savu asi utt.
Kontakti – tikai elektrībā vai seksā?
Un tad nu talkā jāņem vispārlietojamās leksikas vārdnīcas: gan vecākā un, iespējams, tāpēc, ka literārā – tātad attieksmē pret valodas normām stingrākā – “Latviešu literārās valodas vārdnīca” –, gan jaunākā – “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”, kas palīdz orientēties vārdu daudznozīmībā un vārdu krājuma pārmaiņās kopumā (vārdnīcas pieejamas serverī tezaurs.lv).
“Latviešu literārās valodas vārdnīcā” varam lasīt: “Caurs – 1. Tāds, kam ir caurums vai caurumi; 2. Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.” Vārdnīcā minētas arī sarunvalodas frāzes: caurs miegs, caura galva u. c.
Arī “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” skaidrojums līdzīgs.
“Smags – 1. Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. 2. Piesātināts, blīvs, koncentrēts. 3. Tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību). 4. Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli. 5. Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt; kas prasa lielu psihisku piepūli.”
Šīs gan ir tikai pirmās piecas vārda smags nozīmes, kopumā tādu ir 14, un, izrādās, smaga var būt valoda, sirds, roka, galva, smagas kājas un pat gaiss (pirms pērkona).
Vārdam kontaktēties abās vārdnīcās norādīts skaidrojums – būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Un piemēri: kontaktēties ar draugiem, cilvēkiem. Ar viņu ir viegli (grūti) kontaktēties. Lasot vārda dažādo nozīmju skaidrojumu, nekādi nevaru piekrist, ka kontakti ir tikai elektrībā vai seksā.
Latviešu valodā drīkst arī piekust, un, izrādās, arī nokust (nokusušas kājas). Drīkst arī pasūtīt, jo vārdnīcā šie vārdi norādīti kā homonīmi. Vārdam ir atšķirīgas nozīmes – viena: uzdot izgatavot (ko), un piemēros minēts: kurpes, plauktu, zāles. Arī – pieteikt abonementu laikrakstiem.
“Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” piemēru vēl vairāk: pasūtīt zābakus, mēteli, preses izdevumus, pirkumus, galdiņu restorānā, arī – pieteikt abonementu laikrakstiem. “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minēta otra nozīme – likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu), aizsūtīt. Un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir skarbāk – atraidīt, aizdzīt.
Līdzīgi arī ar darbības vārdu piedot. Viena tā nozīme ir – dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, ar papildnozīmi: piedot gāzi – palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā). Savukārt otra – izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties, pieņemt atvainošanos.
Dot vai nodot?
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, dzirdami uztraukumi par zvēresta došanu. Dot drīkst, bet nodot ne! Tā esot nodevība! Taču kādam, iespējams, nepatiks arī zvēresta došana, jo arī vārdam dot ir tik daudz nozīmju! Nodot nav nabadzīgāks – “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” – 12, “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” – 10 nozīmju. Meklēju skaidrojumu arī Latviešu valodas aģentūras konsultāciju datubāzē:
“Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu. Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu). Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u. tml.” Tātad drīkst!
Vai tāpēc skrējējs, kas nodod stafetes kociņu, būtu jāuzskata par nodevēju?
Un ko darīt ar personām, kas nodod dežūru vai pieredzi, vai mantas glabātavā? Tie arī būtu nodevēji?
Ietvaru, harismas, kapacitātes labirintos
Nemeklēsim kļūdas, kur to nav! Un nevajag krist arī otrā galējībā, uzskatot, ka drīkst runāt, kā vien ienāk prātā. Kļūdu joprojām ir daudz, tajā skaitā stila kļūdu.
Joprojām mokāmies ietvaru labirintos, un nav ne dienas, kad neskanētu frāzes semināra ietvaros, kursa ietvaros, raidījuma ietvaros, ziņu ietvaros, svinību ietvaros, konferences ietvaros un kādos vēl ietvaros! (Par to vairāk rakstā “Modes vārdu un frāžu ietvaros” “LA” 27. 06. 2018.)
Ir arī citi “noguruši” vārdi: vīzija, kapacitāte, harisma, savukārt priekšnieks vairs sapulcēs nepiedalās, bet ir klātesošs. Stila pērles pa lielam, uz doto brīdi sekojoši uzdevumi, kā reiz, neko sev – skan katru dienu. Divas latvietes saka viena otrai: “Nopirku jaunu mēteli! Kā reiz laikā!” – “Jā,” atbild otra, “neko sev, vispār tīri labi izskaties!”
Man bieži jautā: kā aizstāt tik netīkamo modes frāzi pa lielam?
Iesaku: kopumā, visumā, galvenajos vilcienos, galvenajās līnijās. Ak tā? Visumā un vilcienos? Pret vārdu kopumā nav iebildumu, taču par pārējiem ieteikumiem saņemu aizrādījumu. Ja jau visumā, tātad kosmosā, ja jau lielos vilcienos, tātad arī mazos autobusos!
Bet, mīļie latvieši, latviešu valodā bez vārda visums ir arī apstākļa vārds visumā, par kuru “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” teikts: visumā – vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Kopumā. Vilciens esot tikai dzelzceļa transportlīdzeklis? Nez kur latviešu valodā palikusi vienreizēja pabeigta darbība vilkt? Kur palicis elpas vilciens un otas vilciens? Kur gadu vilcieni sejas vaibstos?
Atbilstoši valodas gaumei
Vārdu nozīmju daudz, un ir ierasts vai mazāk ierasts to lietojums, atliek vienīgi to izvēlēties atbilstoši situācijai un katra valodas gaumei. Jā, līdzīgi kā ar apģērba vai ēdiena izvēli – mums katram piemīt arī sava valodas gaume, tikai reizēm to grūti atzīt. Tāpēc arī daži joprojām uzstāj, ka nedrīkst likties, jo tad var sasisties, nedrīkst griezties, jo to var darīt tikai ap savu asi utt.
Bet kāpēc – atbilstoši savai lingvistiskajai gaumei – kāds nevarētu teikt, ka man liekas, bet kāds cits – man šķiet; kāpēc kāds nevarētu griezties pēc palīdzības, bet vēl kāds cits – vērsties; kāpēc kāds nevarētu uzvesties kā tīrs pilsētnieks (tā nedrīkstot teikt, jo tas, lūk, esot labi nomazgājies!), jo arī vārdam tīrs “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir minētas 7 (!) nozīmes.
Uzskati valodas jautājumos bieži vien ir iesīkstējuši, subjektīvi. Pāri visam: kādreiz tā nebija, manā jaunībā tā neteica, man skolā tā nemācīja!
Bet cik gadu ir pagājis? Varbūt laiks pieņemt, ka mainās arī valoda? Tajā pašā laikā: ja valodas izjūta protestē, ja attiecīgā nozīme nepatīk, nelietojiet to!
Raksta sākumā minēju vārdu pasniedzēja. Arī šim vārdam abās vārdnīcās divas nozīmes. Viena – tiešā – darītājs, kas kaut ko pasniedz. Otra – augstskolas mācībspēks. Skolās tradīcijas ir spēcīgas: tajās ir skolotāji, mācību pārziņi un direktors.
Taču augstskolās ir arī asistenti, lektori, docenti un profesori. Par docentu un profesoru uzrunām neviens nešaubās. Kā uzrunāt pārējos? “Mācībspēk (asistent, lektor, docētāj), kad būs ieskaite?” Vai tomēr: “Pasniedzēj!” Skan siltāk, mazāk oficiāli, tāpēc, dzirdot šādu uzrunu, nevienu brīdi nejūtos kā mēteļa pasniedzēja.
Leksikas daudzveidībā un vārdu daudznozīmībā slēpjas valodas bagātība! Atsvaidzinot retāk dzirdētu vārdu lietojumu, aktualizējot lietojumā vārdu citas nozīmes, mēs tikai padarām valodu bagātīgāku, krāšņāku un apliecinām, ka latviešu valoda nav nedz nabaga, nedz novecojusi.
