Dismorfofobija – bailes no sava ķermeņa, pārņemtība ar nepilnībām 0
Uztraukums par savu ārējo izskatu sievietēm ir diezgan raksturīgs. Mēs varam stundām ilgi darboties pie spoguļa, pētot savas vizuālā veidola stiprās un vājās vietas, bažījoties ieraudzīt jaunu pumpu uz sejas vai lieku centimetru uz gurniem. Un, protams, ļoti viļamies, redzot nepilnības. Bet ir cilvēki, kas gan ārējās nepilnības, gan iedomātās uztver kā reālas un tver to pārāk nopietni! Tas var ietekmēt veselību. Smagākos gadījumos ārsti runā par tādu psihisko traucējumu kā dismorfobiju. Kādi ir šīs slimības simptomi? Un vai ir iespējams no tās izvairīties?
No sākuma tiksim skaidrībā, kas tad ir dismorfofobija. Šo traucējumu var tulkot kā bailes par savu ārējo izskatu vai tā noliegšana. Turklāt cilvēks ieciklējas uz saviem trūkumiem vai savdabīgumu. Turklāt šis traucējums agrās stadijās ir raksturīgs abiem dzimumiem. Domas par nepilnībām cilvēku vajā visu laiku, tādēļ cieš visas viņa dzīves sfēras. Cilvēks nevar izveidot ģimeni, jo nav pārliecināts, ka viņu ar TĀDU defektu neviens neiemīlēs, nevar pilnvērtīgi strādāt, jo ir pazemināta pašapziņa. Un, kas ir pats trakākais – cilvēkiem, kas cieš no dismorfofobijas, ir augsts pašnāvības izdarīšanas risks.
Dismorfofobijas iemesli
* Novērots, ka tiem vecākiem, kuri pārāk rūpīgi seko savu bērnu ārienei un reizē nesniedz bērniem mīlestību un glāstus, atvases kļūst par vergu savam fiziskajam izskatam. Bērns sāk domāt – ja viņš neatbildīs iedomātam ideālam, vecāki viņu vairs nemīlēs. Vēlāk psihiskie traucējumi progresē un visas savas dzīves neveiksmes cilvēks “noraksta” uz savu ārieni.
* Slimība var rasties arī dēļ vienaudžu emocionālā spiediena vai izsmiekla. Īpaši pusaudžu vecumā (visbiežāk dismorfofobija parādās šajā vecumposmā), ja ir kāda vizuālā īpatnība, piemēram, deguns ar pauguriņu, vasarraibumi, lielas ausis, atstarpe starp priekšzobiem u.tml.
* Ir teorija par to, ka dismorfofobija nododas ģenētiski, jo biežāk tā parādās cilvēkiem, kuru radu lokā jau kāds cietis no šīs kaites.
* Žurnāli, internets un televīzija tāpat nospēlējusi savu lomu, norādot, kādi ir fiziskie ideāli, kuri daudziem jo dzaudziem ir nesasniedzami. Meitenes, redzot modeles ar pazeminātu svaru, moka sevi ar diētām, puiši visiem spēkiem cenšas palielināt muskuļu masu. Rezultāts ir kā uz delnas: pusaudži ir neapmierināti ar savu ārieni, savukārt pieaugušo dzīvē izvirza paaugstinātas prasības pretējam dzimumam.
