Kā palīdzēt 0
Daudzās valstīs skolēniem ar disleksiju tiek nodrošināta maksimāla iespēja kompensēt savu vājo lasītprasmi un rakstītprasmi: viņi drīkst izmantot datoru pierakstu veikšanai klasē, ierakstīt stundas saturu audionesējā, izmantot teksta labošanas rīkus visu rakstu darbu veikšanai – gan mācību procesā, gan eksāmenos. Tādējādi kognitīvā slodze no galvas tiek pārcelta uz pirkstiem, kas ir ļoti svarīgi cilvēkam ar disleksiju, jo viņam vienmēr ir jādomā, darot to, kas citiem notiek bez mazākās piepūles.
Citviet plaši tiek izmantots arī runas sintezators – datorprogramma, kas ļauj klausīties jebkuru digitālu tekstu. Lai tekstu pārveidotu digitāli, skolēns izmanto optisko burtu atpazīšanas programmu, kas jebkuru ieskenētu tekstu pārveido tādā formātā, lai to var lasīt balss sintēzes programma. Mācīties palīdz arī mācību audiogrāmatas, multimediju vārdnīcas un enciklopēdijas.
Skandināvijā un Lielbritānijā 8–10 procenti skolēnu mācību procesā un pārbaudes darbos izmanto adaptīvās tehnoloģijas un veiksmīgi nokārto visus pārbaudes darbus.
Vērts zināt!
Ir daudzi slaveni, radoši un veiksmīgi ļaudis, kam bijusi šī smadzeņu īpatnība. Daudzi no viņiem uzsvēruši – sasniedzu dzīvē daudz, neraugoties uz savu disleksiju vai par spīti tai.
Lūk, daži cilvēki ar disleksiju:
* izgudrotāji Tomass Edisons un Henrijs Fords;
* mākslinieki Endijs Vorhols, Pablo Pikaso un Ogists Rodēns;
* rakstnieki Frānsiss Skots Ficdžeralds un Agata Kristi;
* aktieri Toms Krūzs, Robins Viljamss, Kianu Rīvzs;
* mūziķis Džons Lenons;
* ASV prezidents Džons F. Kenedijs;
* Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils.
* Rakstā izmantota Rokasgrāmata vecākiem, kuru bērniem ir disleksija. To var lasīt arī internetā:
Noderīgi
Internetā atrodami dažādi tiešsaistes testi, ko var mēģināt izpildīt, piemēram, www.advancedassessments.co.uk
Lasiet arī pieredzes stāstu par dzīvi ar disleksiju Bērnus ar disleksiju mēdz norakstīt. Ellai Petrovai tā nav liegusi apgūt septiņas valodas
