Diskutēs par valsts iespējām pārņemt vidusskolas 0
Valdībai jāuzsāk diskusija par vidusskolu pārņemšanu valsts pakļautībā, šonedēļ lēma Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, ko vada bijusī premjere Laimdota Straujuma.
Pagājušajā nedēļā komisijas priekšsēdētāja interneta vietnē “Twitter” bija ierakstījusi: “Ilgtspējīgas attīstības komisija rosinās Ministru kabinetam vidusskolas nodot valsts pārziņā.” Tomēr izrādās, lai dotu kādus uzdevumus valdībai, ar komisijas lēmumu nepietiek, vajadzīgs arī visas Saeimas balsojums, bet tādu panākt vairs šajā parlamenta sesijā nav iespējams: tā noslēdzas jau šodien. “Ja tas ir komisijas lēmums, mēs varam valdībai tikai sniegt ieteikumus,” lēmuma mīkstināšanu skaidroja L. Straujuma. Sākotnēji dokumentā bija teikts, ka komisija iesaka valstij pārņemt vidusskolas, taču, tā kā daļa komisijas deputātu nepiekrita arī šādam formulējumam, tas tika mīkstināts, ierosinot tikai diskusiju par šo tēmu. Tā kā vidējā izglītības posma pārņemšana no pašvaldībām valsts pārziņā varētu būt gana komplicēta un L. Straujuma pati skaidri nevarēja pateikt, vai būtu jāpārņem tikai valsts ģimnāzijas vai arī parastas vidusskolas, kurās tad 1. līdz 9. klašu posms paliktu pašvaldības ziņā, bet par tās pašas skolas 10. līdz 12. klasi lēmumus pieņemtu valsts, pareizāk ir sākt ar diskusiju.
To, ka Latvijā vidusskolas vai vismaz ģimnāzijas būtu jāpārņem valstij, jau vairākkārt paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kaut gan attiecīgus lēmumus izskatīšanai valdībā virzījis nav. L. Straujuma apgalvo, ka lēmums komisijā pieņemts kā atbalsts K. Šadurskim. Vai tas tiešām ministram palīdzēs? K. Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts atbildēja, ka ministram tomēr neesot tik svarīgi, kam pieder skolas. “Mērķis ir skolu tīkla attīstība, un tā kontekstā iederētos diskusija par skolu pārņemšanu, jo prakse rāda, ka dalītā atbildība par skolām nav devusi pietiekami labus rezultātus,” tā M. Langrāts.
Jāatgādina, ka Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja priekšlikumu, kas ļautu valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu klasēs, tādējādi pastāvot uz pašvaldību tiesībām lemt par to. Koalīcijas padomē spriests, kā risināt pārāk mazo klašu problēmu, un kā viens no risinājumiem minēta arī iespēja ļaut pašvaldībām arī turpmāk atvērt klases ar mazu skolēnu skaitu, bet maksāt par to no vietējās varas maka.
