Diskutē par «savējiem» un «svešiem» 0
Vakar Melngalvju namā notikušajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē Krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam iniciatīvas grupas vēstuli, kurā aicināja atbalstīt Latvijas Otrā Tautu foruma rīkošanu. J. Matjakubova lūdza A. Bērziņu būt foruma patronam, bet Valsts prezidents no šīs lomas atteicās.
Konsultatīvās padomes sēde šoreiz bija rīkota kā dažādu nevalstisko organizāciju, toskait, daudzu jaunatnes organizāciju biedru domu apmaiņa par sabiedrības saliedētību un par Latvijas nākotni. Viedokļu spektrs bija plašs. Iesākot sēdi, Valsts prezidents sacīja, ka ar sabiedrības saliedētību nav jāsaprot, ka visiem būtu jārīkojas un jādomā vienādi, un ka Latvijas stiprums ir tieši dažādībā.
Viena no lielākajām Latvijas sabiedrības problēmām ir stereotipi par tautībām, un tie šķeļ sabiedrību, sprieda Poļu jaunatnes savienības pārstāve Anna Laganovska no Rēzeknes. Viņa secināja, ka pilsētā rit noslāņošanās krievu sabiedrībā un latviešu sabiedrībā, “un mēs, poļi, esam gandrīz pa vidu”. Annasprāt, būtu biežāk jātiekas un jāapspriež idejas, kā vairāk strādāt kopā. Šo ideju atbalstīja arī baltkrievu jauniešu pārstāve Katarīna Ivane, tāpat par sadarbību jo sirsnīgi runāja ukraiņi, lietuvieši un gruzīni. Krievu studenšu korporācijas “Sororitas Tatiana” pārstāve Nadežda Semjonova uzsvēra, ka organizācija rada iespēju jaunajai paaudzei integrēties Latvijas sabiedrībā un pieminēja, ka korporācijas statūtos noteikts: “Jāciena latviešu valoda, kultūra un tradīcijas.”
Diskusijā piedalījās arī krievu jauniešu organizācija “Lat-Rus-Mol”, kura, kā zināms, pirms valodu referenduma aktīvi mudināja savus biedrus iesaistīties parakstu vākšanā un balsošanā par krievu valodu kā valsts valodu.
To, ka viņas pārstāvēto jauniešu “primārā identitāte ir piederība krievu kultūrai un valodai”, “Lat-Rus-Mol” biedre Olga Gogina uzsvēra arī vakar, tikai pēc tam pieminot pārējās identitātes – piederību Latvijas valstij un Eiropai. Šīs organizācijas ieskatā integrācijai jābūt “visu kultūru un grupu savstarpējas bagātināšanās procesam”. Bet Latvijas valstī tas esot vienpusīgs process, žēlojās latrusmoliete, piebilstot, ka “daļa krievu jauniešu jūtas kā sveši”. Uz šo domu diskusijā labi atbildēja Ebreju jaunatnes centra pārstāvis Iļja Hagins, sakot – ja cilvēks pats formulē, ka jūtas kā svešais, tad arī būs svešs. Iļjas dzimta Latvijā dzīvo jau kopš 17. gadsimta un, viņaprāt, ikvienam jāsaglabā sava identitāte, reliģija, taču jāzina Latvijas likumi un lēmumi.
Divu krievu jauniešu organizāciju pārstāvji diskusijas laikā bija pažēlojušies par drošības iestāžu attieksmi pret viņu organizācijām. Sēdes nobeigumā Valsts prezidents izteicās, ka valsts iestādēs jābūt cilvēkiem, kas saprot, kas notiek Latvijā, un iestādēm jādara savs darbs, nevis 22 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jāpiekarina birkas, šķirojot “savējos” un “ienaidniekos”.
Diskusijā piedalījās arī Saeimas deputāts, Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis, kurš aicināja sūtīt viņam priekšlikumus un ierosinājumus.
