Ja subsīdijas būtu vērstas uz sabiedrības interesēm vērstu lauksaimniecību, tad bioloģiskā pārtika kļūtu ievērojami pieejamāka 6
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā lielražotājus pārstāvošās biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre nāca klajā ar paziņojumu, ka “mēs kā sabiedrība neesam gatavi maksāt par pārtiku 30–40% lielāku cenu un iegādāties tikai bioloģiski audzētu pārtiku”.
No viņas teiktā bija noprotams, ka tieši Latvijas iedzīvotāju maksātspēja neļauj iegādāties tikai bioloģiski audzētu pārtiku. Maira Dzelzkalēja-Burmistre arī vērsa uzmanību uz to, ka tirdzniecībā joprojām būs pieejami produkti no visas pasaules, to vidū arī tādi, kas ražoti ar krietni nedraudzīgākām metodēm, kādas šobrīd tiek lietotas Latvijā un ES kopumā.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis uzskata, ka izskanējusī informācija par to, ka bioloģiskā pārtika ir par 30–40% dārgāka par konvencionālo, ir subjektīvs viedoklis, ko nepamato tirgus dati.
Kā piemēru viņš min bioloģiskos piena produktus – tie pircējiem pieejami plašā klāstā un bioloģiskā piena cenas mazumtirdzniecībā mēdz būt pat zemākas par konvencionāli ražoto pienu.
Tāpat LBLA neatbalsta izplatīto viedokli, ka, pārejot uz plašāku bioloģisko pārtikas ražošanu, mūsu valstī ieplūdīs nekvalitatīvi pārtikas produkti.
Jau patlaban lielāko daļu pārtikas, ko Latvijā patērējam, ievedam no citām valstīm.
Šos procesus regulē tirgus, un asociācijā valda pārliecība, ka, strauji augot pieprasījumam pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē, tas notiks arī Latvijā.
Nesen Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), izanalizējot 157 saimniecību grāmatvedības datus par 2019. gadu, secināja, ka bioloģiskās saimniekošanas sistēmā ekonomiski izdevīga ir tikai ziemas kviešu un cietes kartupeļu audzēšana. Pārējo kultūraugu audzēšanas izmaksas vismaz pagaidām pārsniedz pārdošanas cenas, un nozares dzīvotspēja ir atkarīga no ES atbalsta maksājumiem.
G. Norkārklis aizstāvoties norāda, ka LLKC analizējis vien 157 saimniecību grāmatvedību datus, bet Latvijā ir vairāk nekā 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, līdz ar to veiktais novērtējums ne tuvu nerādot kopējo ainu, turklāt konvencionālā un bioloģiskā lauksaimniecība neesot tieši salīdzināmas.
“Diemžēl pašreizējā subsīdiju sistēma stimulē pārtikas industriālo ražošanu. Tādēļ ir nepareizi tieši salīdzināt konvencionālās un bioloģiskās pārtikas cenas.
Sabiedrībai vajadzētu interesēties, ar kādām metodēm pārtika tiek saražota un kādas ir produkcijas patiesās izmaksas, vai tās ietver, piemēram, dabas piesārņošanu ar pesticīdiem un ārstniecības izmaksas cilvēkiem, kas cieš no tiešām vai netiešām saslimšanām agroķimikāliju lietošanas rezultātā.
Turklāt ar dāsnajām subsīdijām mēs kā sabiedrība konvencionālajiem lauksaimniekiem apmaksājam dārgos pesticīdu smidzinātājus, ķīmiskos līdzekļus, speciālo tehniku. Šī nauda aizplūst prom no Latvijas – ārvalstu uzņēmumu kabatās. Savukārt bioloģiskā saimniekošana balstās uz Latvijas saimniecības iekšējo resursu izmantošanu,” uzsver LBLA vadītājs.
Diskusijas par bioloģiskās pārtikas nākotni uzjundījušās pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) paziņoja par mērķiem ievērojami samazināt ķīmisko pesticīdu, minerālmēslu un antibiotiku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī desmit gadu laikā ievērojami palielināt bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības.
Jau šobrīd Latvija ir viena no līderēm ES bioloģisko platību jomā, aizņemot 13,9% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aiz Austrijas, Zviedrijas, Šveices un Igaunijas.
Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā tiks atvēlēti vairāk nekā trīs miljardi eiro.
G. Norkārklis uzskata – ja tos ieguldītu videi draudzīgā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā, pārtika būtu kvalitatīva un pieejama par zemāku cenu.
“Ja subsīdijas būtu vērstas uz godīgu un uz sabiedrības interesēm vērstu lauksaimniecību, tad bioloģiskā pārtika kļūtu ievērojami pieejamāka.
Pašlaik ievērojamus līdzekļus ieguldām pārtikas ražošanā, lai to mākslīgi padarītu lētāku, bet tas atstāj negatīvu ietekmi uz pārtikas atkritumu rašanos. Tādējādi bioloģiskās pārtikas cena atspoguļo godīgu cenu par pārtiku, nevis mākslīgi pazeminātu, nesot līdzi dažādus riskus,” viņš uzsver.
