Diskutē, kuras reģionālās stacijas pievienos “Rail Baltica” dzelzceļam 0
Sākušās diskusijas par reģionālo staciju iekļaušanu jaunās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvprojektos jau tagad, nevis tālākā nākotnē, intervijā aģentūrai LETA atzina par “Rail Baltica” projekta īstenošanu Latvijas teritorijā atbildīgā uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Viņš neprognozēja, kad “Rail Baltica” projekta īstenošanā iesaistīto partneru sarunas noslēgsies, taču izteica vēlējumu, lai tas notiktu drīz, jo tad reģionālo staciju projektus varētu iekļaut jau drīzumā izsludināmajos būvprojektēšanas iepirkumos.
“Sākotnēji “Rail Baltica” kontekstā mēs tiešām runājām par globāliem mērķiem, lai likvidētu Baltijas valstu dzelzceļa sistēmu savienojuma neesamību ar citu Eiropas valstu dzelzceļa sistēmām. Taču “Rail Baltica” infrastruktūru kā mugurkaulu var izmantot arī tālākai attīstībai. Tādēļ mēs jau no paša sākuma “Rail Baltica” infrastruktūru plānojām tādējādi, lai tālāka attīstība būtu pēc iespējas vieglāka” stāstīja Vingris.
Viņš skaidroja: “Dzelzceļa līniju veido divi sliežu ceļi. Līnijā jebkurā gadījumā pēc noteikta attāluma ir nepieciešamas apdzīšanas vietas, kurās vilcieni viens otru var palaist garām. Mēs jau laicīgi šīs apdzīšanas vietas, kur blakus pamata sliežu ceļiem gandrīz kilometra garumā atrodas papildu sliedes, plānojam vietās, kur varētu veidot reģionālās stacijas. Pie apdzīšanas sliežu ceļiem abās pusēs diezgan vienkārši var izbūvēt peronus un staciju.”
Pašlaik Latvijā plānotas sešas stacijas
Pašlaik apdzīšanas vietas “Rail Baltica” posmā Latvijā ir paredzētas Salacgrīvā, Skultē, Inčukalna novadā, Jaunmārupē, Salaspilī un Bauskā.
Vingris stāstīja, ka Eiropas Revīzijas palāta auditā par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa projektiem ir norādījusi, ka daudzi no tiem būs pieejami visai ierobežotam iedzīvotāju lokam, tādēļ projektos ir jāpievēršas jautājumam par to pieejamību.
“Vēl viens Eiropas Revīzijas palātas audita galīgais ziņojums tiks publicēts gada beigās, bet mēs jau esam iepazīstināti ar starprezultātiem. “Rail Baltica” gadījumā bija ļoti labi redzams, ka Rīgā un ap Rīgu iedzīvotāju tvērums projektā ir ļoti labs, bet jo tālāk uz Pērnavas pusi, jo tas arvien vairāk samazinās. Tādēļ Eiropas Revīzijas palātas eksperti norādīja, ka reģionālās satiksmes izveides atlikšana “Rail Baltica” projektā būtu ļoti nepareizs solis. It īpaši ņemot vērā, ka sadārdzinājums, kurš veidotos, izbūvējot reģionālās stacijas, ir labi ja 1%,” stāstīja Vingris.
Papildus stacijas arī Pierīgā
Viņš pauda, ka diskusijas notiek par papildus staciju izveidi arī tā saucamajā “Rail Baltica” Rīgas aplī, kurš tiks veidots, lai ar dzelzceļa līniju savienotu starptautisko lidostu “Rīga”.
“Piemēram, lidostas atspoles vilciens varētu kursēt nevis no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, bet tālāk līdz Jaunmārupei, pa ceļam apstājoties vēl arī Torņakalnā, kur attīstās Latvijas Universitātes klasteris, atrodas Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c. Tad tas kļūtu arī par reģionālas satiksmes posmu, jo Jaunmārupē tad varētu attīstīties “park&ride” sistēma visam Pierīgas reģionam Zemgales pusē. Arī par šo jautājumu notiek sarunas,” pauda Vingris.
Uzziņa:
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
