“LA” aptauja: “Diskusijas turpināsies un būs smagas” 2
Kā vērtējat atsaukto likumprojektu, kas paredzēja 40 miljonu kompensāciju fondu ebreju kopienai, tā atlīdzinot zaudējumus par atņemto īpašumu?
Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs: “Jautājums nav pienācīgi apspriests, nepieciešamas turpmākas diskusijas, tāpēc jau partiju apvienība “Attīstībai/Par” atsaukusi pašas rosināto likumprojektu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” un Saeima noraidījusi šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Jāņem vērā, ka zaudējumus par atņemto īpašumu cietuši arī citi iedzīvotāji, ebreji nav vienīgie.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Paredzu, ka diskusijas turpināsies un tās būs smagas. Latvija ekonomiski nav tik stipra, lai varētu atrisināt visas problēmas. Turklāt šā brīža iedzīvotāji nav atbildīgi par to, kas toreiz notika, drīzāk par kompensācijām vajadzētu lemt tām valstīm, kuras izraisīja holokaustu un komunistiskā totalitārā režīma nelikumības. Viss nav tik vienkārši. Piemēram, Kuldīgā bijušajā sinagogā atrodas novada bibliotēka un lūgšanu namā – mākslas nams. Šajās ēkās ieguldīti lieli līdzekļi – gan Eiropas, gan pašvaldības, kopumā vairāki miljoni. Ja tas netiktu darīts, ēkas būtu grausti, tagad tās ir saglābtas un kalpo iedzīvotājiem. Kompensēt zaudējumus, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu, – mērķis ir atzīstams, taču vajadzētu visu skatīt kopsakarā. Galvenais, jāņem vērā šā brīža situācija un iespējas. Ir daudz citu ļoti aktuālu problēmu, kas prasa risinājumus.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Es tajā procesā neesmu tik stipri iedziļinājies, mans viedoklis var būt vairāk emocionāla rakstura. Jābūt argumentiem, ja tie ir pamatoti, kompensēt zaudējumus vajadzētu. Tā ir svēta lieta.”
