Diskusijā politiķi sola atjaunot Autoceļu fondu 0
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Sabiedriskais transports un ceļi – novada dzīvības artērija” Vircavā uz apmēram divsimt Jelgavas novada iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem atbildēja 11. Saeimas deputāti Dzintars Zaķis (“Vienotība”), Inga Vanaga (RP), Uldis Augulis (ZZS),
valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs, VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes loceklis, finanšu direktors Jānis Lange un Latvijas Pasažieru pārvadājumu asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
Jāatjauno Ceļu fonds
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – jauni ceļi nav jābūvē, jo esošais tīkls ir gana sazarots un, kā norādīja Pēteris Salkazanovs, savieno vai visas viensētas.
Jānis Lange: – Autoceļu garums visā teritorijā kopā ir 73 tūkstoši kilometru. Tas nozīmē, ka ceļu blīvums ir vairāk nekā 1,1 kilometrs uz kvadrātkilometru, kas ir virs vidējā Eiropas līmeņa. Problēma ir tā, ka šis autoceļu garums ir jānodrošina diviem miljoniem iedzīvotāju jeb diviem miljoniem nodokļu maksātāju. Šobrīd situācija ir tāda, ka pēdējo 20 gadu laikā normatīvi atjaunojamo ceļu remontdarbu deficīts pārsniedz 4,5 miljardus latu. Šobrīd no visa ceļu seguma tikai 25 procenti ir labā un ļoti labā stāvoklī. Vēl 25 procenti ir apmierinošā stāvoklī un aptuveni 49,50 procenti ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī.
Uldis Augulis: – Lielākā problēma pēdējos 20 gadus ir bijusi tā, ka tieši periodiskai ceļa uzturēšanai finansējums vienmēr ir bijis par mazu. Manuprāt, pirmām kārtām nepieciešama sistēmiska plānošana tieši pašvaldību un vietējas nozīmes ceļiem, plus atbilstošs finansējums.
Inga Vanaga: – 2013. gada budžets Satiksmes ministrijai ir lielāks salīdzinājumā ar 2012. gadu.
Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs: – Nemāniet cilvēkus, ka klāt nāks vairāk naudas pašvaldības ceļiem. Šogad ir 20,7 miljoni latu, nākamgad paredzēti 18,4 miljoni latu. Ar šo naudu pašvaldības ceļi atgriezti 2001. gada finansējuma līmenī.
Jānis Lange: – Mums gadā ir jāatjauno vismaz 1100 kilometri, lai mēs atsvērtu to ceļu daudzumu, kas gada laikā nolietojas. Šogad, piemēram, mēs esam atjaunojuši 700 kilometrus ceļa.
Dzintars Zaķis: – Eiropas fondu līdzekļi tika izmantoti ne visai pareizi. Proti, daudzos gadījumos tās bija fundamentālas būves. Šādā veidā nevar sakārtot mazos ceļus. Jāveic ceļa virsmas remonti, netaisot būvbedres.
Tuvākajā laikā mēs atgriežamies pie sarunas par Autoceļu fondu, kas jāatjauno tajā formā, kādā tas bija iepriekš. Tas nav obligāti jāsauc par fondu, bet mums ir jābūt iezīmētai naudai ceļu uzturēšanai.
Gan Valdis Dombrovskis, gan Andris Vilks ir skaidri un gaiši pateikuši – ceļu sistēma un tās sakārtošana ir viena no tām prioritātēm, kas tuvākajā laikā tiks īstenotas.
Uldis Augulis: – Uzrakstīts tas nekur nav. Tāpēc es iesniedzu priekšlikumu Autoceļu fondu atjaunot, bet nezinu, vai valdošie atbalstīs. Tad mēs varētu virzīties uz sistēmu, kurā cilvēki maksā attiecīgi par to, cik daudz viņi transporta līdzekli izmanto.
Autobusi – nabadzības apliecība
Pēteris Salkazanovs: – Pēc iedzīvotāju daudzuma, kas izmanto sabiedrisko transportu, mēs Eiropā esam otrajā vietā aiz Čehijas ar 36%. Vidēji ES 20% iedzīvotāju izmanto sabiedrisko transportu. Nenoliedzami Latvijā tik liels skaits sabiedrisko transportu izmanto mazās rocības dēļ. Mums nav kā Rietumeiropā – katram ģimenes loceklim sava privātā mašīna. Tā kā dzīvojam viensētās, autobusam jāpiebrauc pie katras mājas. Krīzes dēļ budžets ir samazinājies apmēram par 40%, tādējādi šis pakalpojumu apjoms ir būtiski samazināts.
Skatoties uz priekšu, jau tagad ir skaidrs, ka arī nākamgad trūks naudas. Piemēram, Jelgavas autobusu parkam valsts parāds par pagājušo gadu tika segts šā gada septembrī 155 tūkstoši latu, valsts parāds par 2012. gadu ir 190 tūkstoši latu. Pārvadātāji kreditē valsti.
Inga Vanaga: – Būtu tomēr rūpīgāk jāizvērtē maršrutu noslogojums un tas, cik lielu transporta līdzekli tajā sūtām.
Normunds Narvaišs: – Kopš 2009. gada dotācija sabiedriskajam transportam pasažieru pārvadājumiem samazinās. Lai kā mēs negribētu, iedzīvotāju skaits samazinās, it īpaši lauku reģionos. Šie rādītāji mums liek reizēm pieņemt lēmumus, kas jums nav īpaši patīkami.
Pret nelegālajiem necīnīsies
Normunds Narvaišs: – Pati lielākā problēma mūsu nozarē ir tā, ka jau vairākus gadus Saeima neapstiprina grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas galvenokārt ir domāti, lai cīnītos ar nelegālajiem pārvadātājiem.
Dzintars Zaķis: – Kāpēc brauc no Liepājas uz Rīgu tā sauktais nelegālais pārvadātājs un sit čekus, nesaņem subsīdijas, bet ir lētāks nekā regulārais, kurš saņem subsīdijas? Es personīgi uzskatu, ka aizliegums nav metode, kā panākt efektīvu risinājumu. Aizliegsim viņiem braukt, viņi pārsēdīsies uz septiņvietīgiem folksvāgeniem. Manuprāt, risinājumi ir jāmeklē citā veidā.
Ar autobusu – tikai līdz vilcienam?
Dzintars Zaķis: – Tuvākajos gados Latvijā mainīsies politika, kā tiek pārvadāti pasažieri. Jaunu vilcienu vagonu iepirkumam un dzelzceļa pārvadājumu kvalitātes uzlabojumiem jāpievieno arī pārdomāta autobusu sistēma. Dzīvoju Jēkabpilī. Es pats redzu, cik daudz autobusu brauc paralēli vilciena sliedēm. Vilcieniem jāpārvadā masveidā, bet autobusiem primāri jāapkalpo dzelzceļa infrastruktūra.
Normunds Narvaišs: – Pāreju uz dzelzceļa pārvadājumiem varēs pabeigt tikai tad, kad būs jaunie vilcieni, jo neviens nevar piespiest pasažierus izvēlēties esošo dzelzceļa pārvadājumu sistēmu. Pirms gada tika atcelti visi tiešie autobusu maršruti no Tukuma uz Rīgu, tādējādi iedzīvotāji tika mudināti pārsēsties uz vilcienu. No daudzām pieturām tika saņemtas sūdzības, ka cilvēkiem ar autobusu ir jābrauc pretējā virzienā, lai tiktu līdz vilcienam. Lai atmaksātos viens vilciena reiss, ir nepieciešami 242 pasažieri; lai atmaksātos viens autobusa reiss bez valsts budžeta dotācijas, ir vajadzīgi 22 pasažieri.
Ceļi – tūristiem vai vietējiem?
Ziedonis Caune: – Vai no vilcienu iepirkumam rezervētās naudas varētu tikt arī ceļiem – Elejas šosejai? Tā ir Latvijas vizītkarte, iebraucot no Lietuvas.
Jānis Lange: – Ir plānots izsludināt konkursu ceļa posmam no Jelgavas robežas līdz 60. kilometram, kas ir aptuveni līdz Platonei. Nākamgad varētu sākt būvniecību.
Normunds Narvaišs: – Pagājušajā nedēļā pie manis bija zemnieku pārstāvji un uzstāja, ka jāsavieno tālais Sēlijas gals ar Zemgali (no Jaunjelgavas līdz Bauskai). Lai iedzīvotāji no Jēkabpils uz VID centru var braukt pa asfaltu. Zemnieki prasa pārasfaltēt ceļu arī no Bauskas līdz Dobelei caur Eleju.
– Latvijā iebraukt tikpat kā pa bezceļu ir arī no Igaunijas – Apē, no Lietuvas – Aucē un citviet…
Dzintars Zaķis: – Ekonomikā vizītkarte nav pati būtiskākā lieta. Mums primāri ir jāsakārto atsevišķi posmi, kas traucē pilnvērtīgi izmantot lielos ceļus. Piemēram, braucot uz Jēkabpili, aiz Aizkraukles ir viens pamatīgs zāģis pāris kilometru garumā.
Uz darbu? Brauc pats!
Māris Matrēvics, Jelgavas tipogrāfijas valdes loceklis: – Autobusu saraksts nepieļauj, ka iedzīvotāji varētu izbraukāt uz darbu trīs maiņās Jelgavā, jo pēdējais autobuss no Jelgavas uz Vircavu atiet 18.30.
Normunds Narvaišs: – Par pārvadājumiem šobrīd atbild Zemgales plānošanas reģions. Taču šobrīd sistēma valstī diemžēl ir tāda, ka mazam pasažieru skaitam nevar pielāgot atbilstošus autobusus. Mēs esam apzinājuši un pašreiz mazinājuši tos reisus, kur vidēji ir mazāk par pieciem pasažieriem.
Dzintars Zaķis: – Šādas problēmas uzņēmēji risina paši, kā māk.
Es zinu, ka Daugavpils gaļas kombināts tikko sapirka autobusus un tagad paši vadās cilvēkus uz darbu. Arī konditorejas uzņēmums Līvānos. Pieņemt, ka valstij vai pašvaldībai ir jāsedz visi izdevumi šāda veida situācijās, arī nebūtu īsti pareizi. Likums paredz, ka primāra ir nokļūšana uz skolām un ārstniecības iestādēm. Tikai tad seko nokļūšana darbā.
– Ministrs Sprūdžs Lestenē izteicās, ka autobusus, pirmkārt, vajadzētu nodrošināt tais maršrutos, kas ved cilvēkus uz darbu.
Dzintars Zaķis: – Politiķi savu gribu pauž likumos. Cik zinu, Autoceļu likumā no Sprūdža kunga nav piedāvājuma mainīt principu. Piemēram, izstrīpot to, ka primāra ir bērnu nokļūšana skolā un ka galvenais tagad būtu darbinieku nokļūšana darbā. Viena lieta ir, kas ir izskanējis publiski, taču otra – kas ir ierakstīts likumā.
Inga Vanaga: – Vai ir pētīts, cik daudz ir tādu cilvēku, kas vēlas nokļūt darbā ar autobusu? Zinu konkrētu gadījumu Vilcē, kuras iedzīvotāji pārtrauca strādāt, jo nebija pietiekami vēla autobusa, lai varētu tikt mājās.
Dzintars Zaķis: – Politiķiem būs diskusija par Labklājības ministrijas programmu ar nosaukumu “Darbs Latvijā”. Valsts uz laiku segs pārvietošanās izmaksas – darbinieks var braukt uz centru, atrast tur darbu, iekārtoties.
Uldis Augulis: – Šis mobilitātes pabalsts, manuprāt, ir liela aplamība. Manuprāt, šeit jādomā sistēmiski gan nodokļu politikā, gan visā ekonomikā kopumā.
Novadu 11. Grāmatu svētku atbalstītāji Vircavā: Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, Anita Mellupe, Dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Alfrēds Rubiks, Jelgavas novada dome. Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, reģionālais laikraksts “Zemgales Ziņas”, www.jzb.lv, “Jelgavas Novada Ziņas”. Sadarbības partneri: “LDz Cargo”, EPIB. |
