Diskusija par ostu reformu raisa vairāk jautājumu, nekā atbilžu 0
22.martā notikušajā publiskajā tiešsaistes diskusijā ”Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret”, kad pie galda sēdās visas iesaistītās un ieinteresētās puses, izkristalizējās ne viena vien problēma un vēl daudz neatbildētu jautājumu Latvijas tranzīta sektorā, kas būtu jārisina paralēli ar Satiksmes ministrijas (SM) virzīto likumprojektu.
Jau vēstīts, ka publisku diskusiju, aicinot iesaistīties atbildīgās amatpersonas un ministrus, iniciēja Latvijas trīs lielākajās ostās – Rīgā, Liepājā un Ventspilī – strādājošie komersanti.
Galvenais iemesls samilzušajām problēmām nozarē ir komunikācijas trūkums no SM puses, kas likumprojekta izstrādē nav iekļāvusi pašvaldību un komersantu dalību, kā arī līdz šim nav notikusi pilnvērtīga tā apspriešana un joprojām nav pietiekami definēts reformas ieviešanas pamatojums nozares un valsts interešu aspektā.
Tādēļ reformu nevajadzētu sasteigt, un vispirms nepieciešams apzināt visu darāmo darbu sarakstu, pirms to iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc izskanējušajiem viedokļiem vienisprātis bija Latvijas trīs lielāko ostu pārvaldnieki un tajās strādājošo uzņēmēju un investoru pārstāvji.
Žurnālista Jāņa Dombura vadīto diskusiju iesāka satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš atzina, ka šis ir jau trešais piegājies ostu reformēšanā, sākot no deviņdesmitajiem gadiem, un galvenais mērķis esot panākt, lai ostās būtu pēc iespējas mazākas politiskās ietekmes un tās pārvaldītu konkursa kārtībā ievēlēti profesionāļi.
SM likumprojektu veidojusi, atsaucoties uz tuvāko valstu un kaimiņvalstu pieredzi, kur lielāko daļu ostu pārvalda kapitālsabiedrības, kā arī uz advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” veikto atzinumu par Hamburgas ostas pārvaldes modeli, kas gan, kā atzīmēja advokātu biroju apvienības “COBALT Legal” vadošais partneris Lauris Liepa, vairs nav aktuāls kopš 2019.gada, jo tajā ir veiktas reformas un mainīta pārvaldes kārtība, kad iepriekšējais modelis nav strādājis pietiekami efektīvi.
Diskusijas laikā iezīmējās galvenās atšķirības uzņēmēju un SM viedokļos par plānoto reformu, kas izdalās četros virzienos: komersantiem aizvien vēl nav skaidri zināmi reformas īstenošanas termiņi un līdz ar to izmaksas, kas gandrīz paralizējis sadarbību ar investoriem ilgtermiņa projektos un arī sarežģījis finansējuma iegūšanu no bankām, nav konkrētas vīzijas par ostu attīstības, tostarp investīciju, politiku, reforma pēc būtības nerisina jau esošās problēmas, īpaši par stividoru ieguldīšanas iespējām jeb apbūves tiesībām, kā arī pastāv vēl citi riski.
Klātesošie ostu pārvaldnieki un pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka reformas izstrādē noteikti ir jāiesaista uzņēmēji, kas reāli strādā ostās un praktiski nodrošina simtprocentīgi visu pārkrauto kravu apjomu visās trijās lielākajās valsts ostās.
To kodolīgi komentē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš uzskata, ka valstij vispār nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā: “To var darīt tikai dabīgos monopolos, un nevajag veidot šādas komercsabiedrības, nekas tur veiksmīgs nesanāks. Tas, ka uzņēmēji vai ostas nomnieku pārstāvji tiek iesaistīti ostu pārvaldībā, nav nekas slikts, gluži pretēji, veicina tikai attīstību.” Viņaprāt, līdz šim uzņēmēju viedokļi šajos jautājumos nav pietiekami ņemti vērā.
Rezumējot diskusiju, SIA “Rīgas universālais terminālis” vadītājs Jānis Kasalis norādīja, ka jēdzienam “koalīcijas intereses” pretim jāliek “valsts intereses” jeb ostu uzņēmēju skatījumā konkrētie priekšlikumi reformas ieviešanai jāsadala divās grupās: jāatrisina tādi neskaidri jautājumi kā apbūves tiesības un digitālā transformācija, kā arī paralēli Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē jāvienojas par ostu ilgtermiņa vīziju, attīstību un mērķiem, lai izstrādātu pārdomātu, modernu reformu un tad to realizētu ar stividoru atbalstu.
Savukārt starptautiskie investori ir pauduši skaidru nostāju – jaunajam ostu reformas modelim jārisina uzreiz jeb vienlaicīgi visu ostu jautājums, nevis Rīgas un Ventspils ostās jāspēlē pēc dažādiem noteikumiem. Kamēr netiks risināti un izpildīti šie punkti, ostu uzņēmēji valstsvīru virzītajai Latvijas ostu reformai nepiekritīs. Uzņēmēji arī vēlreiz uzsvēra, ka vislabākais modelis Latvijas lielajām ostām ir Liepājas modelis, kur pārvaldē ir gan uzņēmēju pārstāvji, gan pašvaldības un valsts pārstāvji.
Diskusijā piedalījās visu triju Latvijas lielāko ostu pārvaldnieki, tajās strādājošo uzņēmumu vadītāji, ministriju pārstāvji un citi nozares speciālisti.
